Secinājumi
1. Darbā izmantotās siltuma caurlaidības vērtības un līdz ar to aprēķinātā vērtība par 1MWh uz m2 liecina par to, ka ēkai nepieciešama siltināšana.
2. Malka ir ilgtspējīgs energoresurss, bet dabasgāze nav.
3. Dabasgāzes apkures procesu ir iespējams pilnībā automatizēt, bet malkas apkuri nav iespējams pilnībā automatizēt un tai ir nepieciešama cilvēka klātbūtne.
4. No malkas rodas cietais atlikums, no kura apkures katls ir patstāvīgi jāattīra, bet dabasgāzes sadeg pilnībā un nerada cieto atlikumu.
5. Lai ēkā uzstādītu dabasgāzes apkures veidu, tai ir nepieciešams atrasties tuvu maģistrālajam gāzes vadam.
6. Lai uzstādītu dabasgāzes apkures veidu ir nepieciešams veidot projektu, lai izveidotu gāzes vada atzaru uz patērētāja ēku, un šis process ir laikietilpīgs.
7. Dabasgāzei ir lielāka siltumspēja nekā malkai.
8. Gāzes apkures katli ir aptuveni 1,4 reizes efektīvāki nekā malkas apkures katli.
9. Izmantojot dabasgāzes apkures veidu, ēkas kopējais enerģētiskais apjoms ir par aptuveni 10 MWh zemāks nekā ar malkas apkuri.
10. Dabasgāzes apkures veidam ir par aptuveni 50 % zemāks siltumenerģijas patēriņš uz 1m2 ēkas platības.
11. Līdz 30.04.2022. apkures izmaksas abiem kurināmajiem ir līdzīgas, bet pēc šī datuma dabasgāzes apkure izmaksās 2 reizes dārgāk nekā malkas apkure.
12. Cena par 1 MWh malkai ir 1,5 reizes mazāka nekā dabasgāzei, bet pēc 30.04.2022. malkas cena par 1 MWh būs 3 reizes lētāka nekā par dabasgāzi.…