Jēdziens “ekonomiskā noziedzība” (vai noziedzība ekonomiskā sfērā) kopā ar tādiem jēdzieniem, kā “organizētā noziedzība” un “noziedznieku kriminālo ienākumu legalizācija” ir iegājis daudzu kriminologu un tiesībsargājošo institūciju darbinieku jēdzienu sistēmā. Mūsdienās pastāv vairāki ekonomiskās noziedzības formulējumi, tomēr pirmoreiz sabiedrība uzzināja par to, kā par “balto apkaklīšu” noziedzības fenomenu. Šis termins pieder un to kriminoloģijā 1940.gadā ieviesa pazīstamais amerikāņu kriminologs E.Sazerlands.1
“Balto apkaklīšu” noziedzības būtība ir saistīta ar likumpārkāpumu kompleksiem, kurus izdara personas ar augstu sociālo un dienesta statusu un kuri ir saistīti ar viņu profesionālo un dienesta darbību. Amatpersonu noziegumi ietekmē arī sabiedrības uzticību valsts pārvaldes sfērai.
M.Klainards 2.pasaules kara laikā ASV, pētot melnā tirgus problēmas, konstatēja, ka radušies finansiālie zaudējumi vairākkārt pārsniedz zaudējumus, ko rada vispārējie noziegumi. Šis pētījums neapšaubāmi rāda, ka vislielākos materiālos zaudējumus rada tieši ekonomiskā noziedzība un cik ekonomiskā noziedzība ir bīstama, tieši savu seku dēļ.
Pazīstamais Zviedrijas kriminologs B.Sveņsons ekonomiska rakstura noziegumus formulē kā ilgstošu savtīga rakstura nodarījumu, kurš tiek veikts saimnieciskās darbības ietvaros.2 Savukārt Krievijas kriminologi dod jēdziena “ekonomiskā noziedzība” plašāku skaidrojumu. Viņi atzīmē, ka ekonomiskā noziedzība ir savtīgu noziedzīgu darbību kopums, kuras vērstas pret saimnieciskajā darbībā izmantojamo īpašumu, ekonomisko procesu pārvaldes kārtību un personas ekonomiskajām tiesībām, kuras veic personas, kas izpilda noteiktas funkcijas ekonomisko attiecību sistēmā. Tomēr šajā jēdziena izklāstā negribētu piekrist tam, ka ekonomiskos noziegumus izdara personas, kuras “izpilda” (veic) noteiktas funkcijas ekonomisko attiecību sistēmām, jo, piemēram, krāpšanu vai viltotas naudas izgatavošanu var (kā arī izdara) veikt personas, kuras nav šajā statusā.
Ekonomiskai interpretācijai ir divas pieejas. Viena no tām par noziegumiem ekonomikā atzīst jebkuru mantisku noziegumu (zādzību, laupīšanu, krāpšanu, piesavināšanos, bankrotu, kukuļošanu u.c.). …
