2.1. Spontānais starojums
Spontānā starojuma gadījumā atoms kvantu izstaro it kā bez redzama ārēja iemesla. Kvanta emisija notiek tikai tāpēc, ka ierosinātie stāvokļi nekad nav stabili. Katrā ierosinātā enerģijas līmenī elektronam ir ierobežots dzīves laiks un pastā varbūtība, ka kvantu pāreja notiks. Jo lielāks ir līmeņa dzīves laiks, jo mazāka ir varbūtība, ka līmenis pēkšņi „iztukšosies” – ierosinātais elektrons to atstās, atomam izstarojot spontānās gaismas kvantu. Un pretēji – jo mazāks ir līmeņa dzīves laiks, jo lielāka ir varbūtība, ka no šī līmeņa notiks spontānā pāreja zemākā līmenī un tiks izstarots gaismas kvants. [3, 189.lpp]
Vairāku atomu spontānais starojums notiek savstarpēji nesaskaņoti. Kvantu pārejas atomos katra notiek citā laika momentā, un spontāni radušies kvanti tiek izstaroti visos virzienos. Atsevišķu atomu emitēto gaismas viļņu fāzes nesakrīt. Nesakrīt arī gaismas polarizācijas virzieni katrā starojuma porcijā. Tāpēc divu dabiskās gaismas avotu spontānais starojums nav koherents. Spontāni starojot spīd Saule, kvēlojošas ogles, elektriskās vai gāzizlādes spuldzes. [3, 189.lpp]
Tātad spontānais starojums ir gaismas kvantu emisijas no ierosinātiem enerģijas līmeņiem, ko izraisa spontānas, viena no otras neatkarīgi notiekošas kvantu pārejas. [3, 189.lpp]
…