Eksistence- (latīniski exsistentia) pastāvēšana. Filozofijas jēdziens: priekšmetu un parādību tīra esamība bez tiešākas noteiktības, to pastāvēšana, dzīve (kustība- matērijas eksistences veids; minimums- ienākumu apjoms dzīves pamatvajadzību apmierināšanai). Eksistences pamatjēdziens: cilvēka personības esamības veids. Eksistences jēdziens, kas viduslaiku sholastikā raksturoja lietas klātesamību pretstatā būtībai. Cilvēka eksistences pamatiezīmes- virzība un galīgums noskaidrojas robežsituācijās, kad tiek salīdzināta cilvēka eksistence ar neeksistenci jeb neko.
Mūsdienās uzmanība tiek pievērsta dažādiem eksistences veidiem. Viens no izteiktākajiem pretstatiem ir starp “būt” un “piederēt”. “Kas ir nozīmīgāks cilvēka dzīvē – savas iekšējās patības radīšana vai sevis izpausme uz āru, dzīves objektivizācijas, īpašošana?”1 Manuprāt, lai atbildētu uz šo jautājumu, katram no mums vajadzētu mirkli apdomāties. Un, lai kā arī negribētos, domājams, ka lielākai daļai cilvēku nāktos atzīt, ka viņu dzīvēs īpaši nozīmīga jau ir kļuvusi īpašošana. To ļoti labi var vērot mūsu skrejošajā, 21.gadsimtā. Mēs no rīta ceļamies, ejam uz darbu. Strādājam daudz. Pat pārāk. Un kā dēļ tas viss? Lai varētu nopirkt labāku mašīnu nekā kaimiņam? Tā visu laiku bezjēdzīgi skrienot mēs nekur nenonāksim. Bezjēdzīgi, jo tas liekas ir kā skrējiens pa riņķi (nevis spirāli). Lai cik ātri neskrietu, tāpat pienāks mirklis, kad atkal nonāksim tajā pašā sākuma punktā...Lietas mums ir kļuvušas nozīmīgākas nekā pati darbība. Taču ir arī piederēšanas veids, kas mūsu dzīvē ir attaisnojams – “tā ir eksistenciāla piederēšana. Lai nodrošinātu cilvēcisku dzīvi, nepieciešamas rūpes par ķermeni, barību, mājokli, apģērbu. Eksistenciālā piederēšana izpaužas kā racionāli noteikta tieksme uz pašsaglabāšanos.”2…
