Eksistenciālā psihoterapija praksē
Eksistenciālās psihoterapijas moto – cilvēks dzīvi veido pats. Respektīvi, ikviens cilvēks ir brīvs un atbildīgs par saviem lēmumiem un izvēli. Terapijas centrā atrodas cilvēka esamība un visi ar to saistītie pārdzīvojumi. Tā mēģina palīdzēt atrisināt mūsdienu problēmas – izolāciju, atsvešinātību, bezjēdzību utt., kā arī palīdz atbrīvoties no izjūtas, ka viņš ir savas pagātnes vai apstākļu upuris.
Eksistenciālā psihoterapija aplūko cilvēku viņa dzīves procesā un palīdz veidot plašāku un elastīgāku skatījumu uz sevi un attiecībām ar pasauli. Terapija ir kā klienta un terapeita kopīgs ceļojums pasaulē, kādu to uztver un pārdzīvo klients. Tā dod iespēju apzināties savu dzīvi šeit un tagad, kā arī personisko atbildību par dzīvē notiekošo. Terapeits it kā palīdz paplašināt klienta redzesloku. Svarīgi arī, ka cilvēks nekad netiek uztverts kā slimnieks.
Šis psihoterapijas novirziens piemērots cilvēkiem, kas meklē dzīves jēgu, vēlas patstāvīgi risināt dzīves problēmas bez jau gatavām receptēm. Tā ir piemērota arī dažādās robežsituācijās, piemēram, ļauj samierināties ar līdzcilvēka nāvi. Eksistenciālā psihoterapija ir noderīga arī „eksistenciālā vakuuma” gadījumā, proti, kad cilvēks jūtas iztukšots, bez mērķa, depresīvs. Noder arī dažādu atkarību ārstēšanā.
Toties cilvēkiem, kas nevēlas iedziļināties esamības jautājumos vai kuri gaida gatavu dzīves uzlabošanas „recepti”, terapija nebūs piemērota. Tā nepateiks priekšā atbildes un nevedīs laukā no psiholoģiskā purva bez aktīvas klienta līdzdalības.
Nobeigumā gribētu atzīmēt, ka pēc maniem novērojumiem, šis psihoterapijas veids būtu ļoti vajadzīgs daudziem latviešiem konkrētajā ekonomiskajā un emocionālajā situācijā. Tas ļautu apzināties personisko atbildību par savu dzīvi un atcerēties latviešu sakāmvārdu, kas, manuprāt, labi raksturo arī eksistenciālās psiholoģijas pamatiezīmes – katrs pats savas laimes kalējs!
…
