Patiesi, Cēsis ir ne tikai viena no vecākajām, bet arī latviskākajām pilsētām. Krāšņām dabas ainavām un vēstures liecībām bagāta, tā iemieso intriģējošu senatnes garu un mūsdienīgu pašapziņu. Gan Cēsis, gan Cēsu novads ir viens no Vidzemes apceļotāju lielākajiem vilinājumiem.
Ja vēlaties atvilkt elpu no lielpilsētas burzmas un nemiera, jādodas pastaigā pa mazajām Cēsu ieliņām, kuru plānojums saglabājies vēl no viduslaikiem. Tās mijas ar unikāliem klusiem pagalmiņiem, un to malās kā mēmi, bet draudzīgi liecinieki stāv nelielas vienstāvu un divstāvu ēkas ar sarkaniem kārniņu jumtiem, pavasaros pie tām zied ceriņi un smaržo rozes. Cēsu baznīca un vecās pilsdrupas ar Pils parku ir vietas, kur ļauties domām un atklāsmēm. 2006. gadā Cēsis svinēs grandiozu notikumu – savu 800 gadu jubileju! Tās biogrāfijā ierakstīts gan senās Vendu pils pastāvēšanas laiks, kas devis pilsētai tās vācisko nosaukumu “Venden”, gan 1206. gads, kad pilsēta pirmoreiz minēta hronikās, gan Hanzas savienības periods, kad Cēsīs notika pat Baltijas reģiona Hanzas pilsētu apspriedes, gan Valtera fon Pletenberga personība, kura valdīšanas laikā pilsēta īpaši uzplauka. No Cēsīm nāk arī sarkanbaltsarkanais mūsu valsts karogs. Padomju laikā Cēsis gan tika veidotas, tomēr nekļuva par rūpniecības pilsētu. Mūsdienu Cēsis gaida ciemos tūristus no tuvienes un tālienes un jau laikus gatavojas lielajām jubilejas svinībām, kurās iecerēts līksmoties pašiem un noteikti uzaicināt ciemos arī jūs!
Stiebru krēslu mājrūpniecības sākums Vidzemē meklējams 18.gadsimteņa pēdējā pusē. Ar to nodarbojās divi nelieli pagasti Briežu un Strīķu, Cēsu apriņķī, uz Gaujas labā krasta, starp Cēsīm un Valmieru. Krēslu sīkrūpnieku skaits pa abiem pagastiem kopā sniedzās līdz 90. Viņi, tāpat kā citi mūsu mājrūpnieki, iztika ar visvienkāršākiem rīkiem un instrumentiem – cirvi, zāģi, urbi, kaltu, slīmestu – kurus var atrast ikvienā, pat sīkākā lauksaimniecībā - no mākslinieka A.Jullas 20.gs. sākumā rakstītā. Gadā tika saražoti ap 12 000 krēslu, ko tirgoja ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Krievijā. Briežu un Strīķu meistaru virpotie bērza koka krēsli ar pītajiem meldru sēdekļiem bija daudz vieglāki un gaumīgāki par agrāk gatavotajiem masīvajiem sēdekļiem. Tā reiz bija … Par visu to stāsta izstāde Vaidavas pagasta Lejasbregžu mājās, kur apmeklētājus gaida viesmīlīgā keramiķes Īrisas Vainovskas ģimene. …