Ievads.
Vai Strenčos ir nepieciešama Plostnieku taka? Šādu jautājumu es iekļāvām anketā, aptaujājot Strenču iedzīvotājus. Vēl es vācu dažādus materiālus par objektiem, kurus es esmu iekļāvis šajā Plostnieku takā.
Dzīvojot Strenčos, es esmu iepazinis daudzus no maniem piedāvātajiem objektiem un vēlējos uzzināt par tiem ko vairāk, kā arī iepazīstināt ar tiem strencēniešus un pilsētas viesus.
Mans mērķis bija izveidot Plostnieku un dabas taku, kas līdz šim jau ir izveidots, bet atrodas nedaudz tālāk no Strenčiem un ir ar citu nosaukumu. Es gribēju izveidot otru šādu taku, bet tieši par plostnieku tēmu, jo Strenči ir plostnieku galvaspilsēta.
Mans darba uzdevums ir izzināt Gaujas plostnieku vēsturi, aplūkot ievērojamākās vietas saistībā ar plostniekiem un izveidot tūrisma Plostnieku taku.
Līdz šim šāda taka par plostniekiem nav bijusi izveidota, tādēļ es vēlos saistīt savu pētniecisko darbu ar tās izveidi. Nenoliedzami, šādas takas izveide veicinātu tūristu pieplūdumu, celtos kultūras līmenis, tas veicinātu pilsētas un apkārtnes sakārtošanu un iesaistītu vietējos iedzīvotājus pilsētas dzīves attīstībā.
Mans mērķis ir ieinteresēt citus ar maniem izvēlētajiem objektiem un rast interesi šādas takas izveidē.
.Dzelzsbetona tilts pār Gauju.
Nozīmīgs posms starp Strenčiem un Smilteni ir vecais dzelzsbetona tilts pār Gauju (skatīt pielikumā nr. 1.). Šis ir viens no vecākajiem daudzlaidumu dzelzsbetona
tiltiem Latvijā kas tika pabeigts 1909. gadā. Sanāk, ka pēc diviem gadiem jāsvin simtgadu jubileja. Tā būvdarbus vadīja inženieris Verners. Pirmā Pasaules kara laikā tika saspridzināts tilta vidējais balsts, kas atjaunots 1922. gadā. 1926. gadā palu laikā tika izskalots tilta labā krasta pieejas uzbērums un tilta konuss. Tādēļ remonta laikā paplašināja tiltu ailu, uzbūvējot vēl vienu papildus balstu. Diemžēl tilts ir būvēts gadsimta sākumā, tāpēc tam nepārtraukti tiek konstatēti arvien jauni bojājumi. Arī tilta segums neatbilst mūsdienu prasībām. Lai turpinātu ekspluatēt transportu kustībai tik nepieciešamo objektu, tas ir jāremontē.
…
