Ekspertīžu veidi Kriminālprocesā

NOBEIGUMS
Tiesu medicīnas ekspertīze dod slēdzienu medicīniska un bioloģiska rakstura jautājumos. Viens no pierādījumu avotiem kriminālprocesā ir lietiskie pierādījumi, t.i., priekšmeti, kas saistīti ar notikumu un palīdz atklāt tā apstākļus. Galvenokārt lietiskie pierādījumi iegūst nozīmi izmeklēšanas un tiesas orgāniem tikai pēc to speciālas izmeklēšanas. Šiem izmeklējumiem var būt ļoti dažāds raksturs, un tāpēc, lai tos izdarītu jāpieaicina dažādi speciālisti. Medicīniskai tiesu ekspertīzei parasti jāizmeklē bioloģiska rakstura objekti. Visbiežāk tiek izmeklētas asinis un to traipi, pēc tam – sēklas šķidruma traipi, mati, daudz retāk citi objekti – audu un orgānu daļiņas, siekalu, urīna un citu cilvēka izdalījumu pēdas. Kriminālprocess paredz arī gadījumus, kad ekspertīzes izdarīšana ir obligāta, piemēram, lai noteiktu nāves cēloni, aizdomās turētā, apsūdzētā, liecinieka vai cietušā psihisko vai fizisko stāvokli. Ekspertīzi var formulēt kā izmeklēšanas darbību, kuras tiesiskais pamats ir procesa virzītāja lēmums, kuras veikšanai nepieciešamas speciālas zināšanas attiecīgajā nozarē un kuras laikā tiek veiktas objektu zinātniski praktisks izpētījums un kura noslēdzas ar motivētu secinājumu jautājumos, kas uzdoti ekspertīzes laikā. Ekspertīzi nosaka tikai tad, ja lietai nozīmīga jautājumā patiesi ir vajadzīgs eksperta atzinums kā jauns pierādījums, kā arī tad, ja ekspertīze ir obligāta saskaņā ar likumu, vai tā nepieciešama, lai izlemtu jautājumu par krimināllietas ierosināšanu.

…