Elektromagnētiskais starojums un aizsardzība pret to

Zinātnes un tehnikas attīstība rada nepieciešamību izmantot starojumu (radiāciju). Starojumu pielieto rūpniecībā, medicīnā, un dažādos pētījumos. 20. gadsimta sākumā jonizējošo starojumu galvenokārt izmantoja medicīniskajā diagnostikā un ļaundabīgo audzēju terapijā. Pašlaik jonizējošā starojuma izmantošana nav aizvietojama. Cilvēces attīstība ir arī tehnikas un tehnoloģijas attīstība, un jonizējošais starojums ir galvenais alternatīvais enerģijas avots. Tomēr radiācijas (starojuma) lietošana apdraud dzīvos organismus, tāpēc tas pēc iespējas jāsamazina starojuma kaitīgā ietekme uz strādājošiem organismiem un apkārtējo vidi. Pasaulē nodrošinās pret radiāciju nemitīgi pilnveidojoties, veicot jonizējošā starojuma kontroli, gan regulējot radiāciju. Pašlaik galvenais princips ir jonizējošā starojuma un radioaktivitātes pielietojums tad, kad tas ir nepieciešams. Latvijā jonizējošā starojuma un radioaktivitātes izmantošanai ir senas tradīcijas. Kopējais jonizējošā starojuma skaits Latvijas Republikā bija ap 3500,bet tā kopējā radioaktivitāte apmēram 50TBg(1 Bekerelu liela aktivitāte ir tādām radioaktīvā starojuma avotam, kurā 1 sekundē notiek 1 sabrukšanas akts). Rūpniecībā izmanto lineāros paātrinājumus un gamma defektoskopiskās iekārtas ar aktivitāti 90GBg, zinātnē izmanto kobalta 60 starojuma avotus ar kopējo aktivitātes jaudu 400 TBg. Lai novērotu iedzīvotāju saņemtās apstarojuma dozas atbilstoši normatīvajiem aktiem par aizsardzību no jonizējošā starojuma, tiek veikts regulārs vides radiācijas monitorings un praktiskā kontrole.