Latvijas Republikas Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidente 2003.gada 1.janvārī izsludinājusi e - dokumentu likumu, kurš likumā noteiktajā kārtībā piešķir tiesisko statusu gan e – dokumentiem, gan e - parakstam. Tas, ka e- dokumentu likums nosaka e - paraksta tiesisko statusu ir pozitīvi. Jo pretējā gadījumā e – paraksta tiesiskais statuss Latvijā nebūtu noregulēts. Pētot e – paraksta likumdošanu Latvijas normatīvā akta nosaukums nez kāpēc nesakrīt ar Direktīvas nosaukumu, jo mērķis pieņemot šo likumu bija ieviest Direktīvu Latvijas nacionālās likumdošanas līmenī? Neskaidrās situācijas izskaidrošanai atbildi uz abiem iepriekš minētajiem jautājumiem sniedz Latvijas e - dokumentu likums, kurš situāciju atrisina sekojoši: „prasība pēc dokumenta rakstveida formas attiecībā uz e – dokumentu tiek izpildīta, ja e – dokumentam ir e – paraksts un e – dokuments ir atbilstošs citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām , tādējādi nosakot e – dokumenta tiesisko statusu un kā būtisku un neatņemamu tā sastāvdaļu e – parakstu. e – dokuments un e – paraksts viens otru papildina un neļauj runāt par tiem, kā par atsevišķiem elementiem. Tāpēc nav būtiskas nozīmes starp Latvijas un ES normatīvo aktu nosaukumu atšķirībām, jo runājot par dokumentu ir jārunā arī par e - parakstu kā tā būtisku sastāvdaļu un tamdēļ ir saprotams un pieļaujams, ka e – paraksta tiesiskais statuss ir noteikts e – dokumentu likumā. Šajā gadījumā, varbūt pat labāk, ka Latvija ir pieņēmusi normatīvo aktu tieši ar šādu nosaukumu, tādējādi iespējams, apejot virkni likumu, kas būtu jāpieņem gadījumā, ja tiktu pieņemts e - paraksta likums.
…
