Linards Tauns 1959. gadā kādā no vēstulēm rakstniekam un žurnālistam Valdemāram Kārkliņam Elles ķēķi nodēvē par tādu kā “bitņiku mīlestības ordeni”.
Kas patiesībā ir Elles ķēķis?
Piecdesmitie gadi Latvijā un piecdesmitie gadi pasaulē. 20. gadsimta uz pusēm skaldītā latviešu kultūra. Otrais pasaules karš beidzies, un bēgļu nometnes likvidētas. Bet... Latviešu literāti un kultūras darbinieki pasaules ceļos. Arī Ņujorkā. Un dzīve ierauj neparedzētos nejaušību un notikumu virpuļos.
Dzejnieks Linards Tauns apmeties Ņujorkā, pilsētas daļā, ko dēvēja par ‘Elles ķēķi” (Hell’s kitchen).
Daļa latviešu inteliģences strādā visdažādākos darbos- par krāvējiem, trauku mazgātājiem, viesnīcu apkalpotājiem, mājkalpotājiem. Viņu vidū ir arī dzejnieks Linards Tauns, un skolotājs , rakstnieks Nikolajs Kalniņš, kuri Manhetenas katoļu koledžā strādā par apkopējiem. Abi kopā svētdienās brauca uz Bētlemes baznīcu Bruklinā, kur pēc latviešu dievkalpojumiem bija gan jaunāko grāmatu galds, gan varēja iegādāties latviešu avīzes un žurnālus. Šo to latviski regulāri varēja izlasīt arī Ņujorkas Centrālajā bibliotēkā. Divreiz mēnesī tika organizēti arī literāri priekšlasījumi, rakstnieku vakari, sarīkojumi ar mākslinieku- mūziķu, aktieru- piedalīšanos. Tajos aktīvi piedalās L.Tauns un N.Kalniņš, bet ar jo lielu interesi abi iesaistās “Latvju Žurnāla” veidošanā.
Kad 1957.gadā iznāk Gunara Saliņa dzejas krājums “Miglas krogs” un kad 1958.gadā iznāk Linarda Tauna – “Mūžīgais mākonis”, šiem notikumiem ir meteora efekts, un rezultātā- bija dzimis “Elles ķēķis”.
L.Tauna mazais dzīvoklītis 41.ielā, 5. stāvā- istaba un virtuve. Zig zag betona kāpnes, daudzdzīvokļu mājas netīrumi, dažādās valodas no dzīvoklīšiem.. Jādomā, ka daudz kas no tā, ko savulaik apdziedāja Čaks. Taču šaurais L.Tauna miteklis ar dzejnieka rakstāmgaldu, kas nokrauts ar grāmatām un grāmatām nokrautu grīdu it bieži spēj uzņemt tuvu vai 20 cilvēkus, “Elles ķēķa” iemītnieki atceras,- bija šauri, bet sirsnīgi.…
