Ieskats jaunākajā dzejā, prozā un dramaturģijā

Vērīgāks lasītājs Aijas Lāces stāstus būs pamanījis jau presē: “Literatūtā un Mākslā”, “Dienā” un “Liesmā”. Aija Lāce publicējusi arī dzejoļus, turklāt dzejoļi bija pirmie. Raksnieka Ēvalda Vilka (Lāča) un tūlkotājas Vizmas Lāces meita Aija Lāce bija, acīm redzot saņēmusi pietiekamu garīgā starojuma devu, lai sāktu rakstīt dzejoļus un prozas. 1970. gadā Aija Lāce beidza biologus. Viņa vēlējās iet savu ceļu, bet liktenis lēma tai rakstīt – turpināt vecāku iesākto.
Visu A.Lāces stāstu pamatā ir dvēseles dzīve. Stāstos ārējo notikumu ir maz, arī “Klaustrofobijā” nerisinās nekādi īpaši notikumi. Sadzīviski nogurušam vai gluži pretēji – lidojošam biznesmenim šie stāstiņi nav vajadzīgi. Darbos rakstnieces domas urdās ap esības jēgu, likteņa būtību, cilvēku nolemtību un iespēju savijumiem. …