12 g.v. F. izslēgts no skolas un nosūtīts psihiatriskai ārstēšanai ar garu pavadrakstu. Šajā rakstā teikts, ka viņa ierašanās skolā bijusi saistīta ar pastāvīgām problēmām. F. bijis neciešams spēļu laukumā, jo nejauki izturējies pret citiem bērniem. F. nepaklāvies skolas kārtības noteikumiem, ķircinājis dežurantus, apzadzis citus skolēnus, izaicinoši izturējies pret skolotājiem, uzsācis kautiņus ar citiem bērniem. Sakarā ar kaušanos un mēdīšanas viņam aizliegta skolas kafetērijas apmeklēšana. Kādu dienu, kad audzinātājs sakarā ar sliktu uzvedību aicinājis savā kabinetā, F. to rupji noraidījis, devis dusmu izvirdumus, nogūlies uz grīdas, spiedzis un spārdījies. Kad F. bijis noķerts kārtējos nedarbos, visu noliedzis un izrādījis sevi kā apvainotu, nevainīgu, kuram pārējie piesienas. Kad viņam jautāts, kādēļ slikti uzvedas, saīdzis norādījis uz savu galvu un sacījis, ka "tur man nav viss labi". F. nav draugu, jo viņa agresīvā uzvedība atstumj citus no viņa. Psiholoģiskā testēšana uzrāda vidusmēra 1Q, tomēr sekmes mācībās ir tikai 3.klases līmenī (atpaliek par 2 gad.).
F. dzimis priekšlaicīgās dzemdībās, zils (asfiksijā), veselu diennakti dots skābeklis. Drīz pēc dzimšanas māte aizbēgusi ar kādu vīrieti, ar kuru pēc tam apprecējusies un viņai bijis vēl viens bērns, taču arī Šo bērnu un vīru pametusi.
Pēc tam, kad māte F. pametusi nekādi kontakti ar viņu vairāk nav bijuši. Vairākus gadus F. slapinājis gultā. 5g.v, mātes vecāki viņu adoptējuši. Uzsākot skolas gaitas izjutis šķiršanās bailes no vecmāmiņas. Pēc satiksmes negadījuma it kā bijis pārejošs atmiņas zudums, murgaini sapni, bailes no tumsas. Skolā mācījies slikti. Dublējis trešo klasi un tad nokļuvis speciālā klasē nesekmīgajiem. F. skolotājs sūdzējies, ka zēns nevar nosēdēt savā vietā. Dažus mēnešus pirms konsultācijas psihiatriskajā klīnikā Filipam bijis ordinēts kāds viegls trankvilizators, tomēr nekādu panākumu tam neesot bijis.
Ch. kundze, 25 gadus veca francūziete, nogādāta slimnīcas neatliekamas palīdzības nodala.
Jļdobiēm^L Vīrs stāstījis, ka viņa sieva bijusi pilnīgi normāla līdz pat iepriekšējam vakaram, kad no darba pārnākusi, sūdzējusies, ka uiņas iestādē "notiek dīvainas lietas". Manījusi, ka viņas kolēģi par viņu runā, licies, ka visi pēkšņi it kā būtu kļuvuši pavisam savādāki un sākuši tēlot lomas. Ch. kundze bijusi pārliecināta, ka tiek novērota un , ka kāds noklausās viņas telefona sarunas. Visu dienu jutusies kā sapnī. Kad skatījusies spogulī, likusies sev nereāla. Kļuvusi arvien satrauktāka, nesakarīgāka, uzbudinātāka un visu nakti nav varējusi gulēt. Lielāko dalu nakts pavadījusi skatoties ārā pa logu. Vairākas reizes norādījusi uz vārnām tuvējā kokā un teikusi vīram "putni nāk". No rīta Ch. kungs atradis sievu nometušos uz ceļiem, kā kad viņa skaitītu lūgšanu. Dauzījusi galvu pret grīdu un nesakarīgi runājusi, ka viņai uzticēta speciāla misija, ka viņas priekšnieks noziedznieks, ka visapkārt spiegi, un ka drīz jānotiek kaut kam briesmīgam. Tad pēkšņi nomierinājusies, uzsmaidījusi vīram un teikusi, ka nolēmusi no katoļticības pāriet uz islamu. Šajā brīdī kļuvusi gluži pacilāta, sākusi smieties un kliegt, un paziņojusi, ka viņa un viņas vīrs no šī brīža var lūgt vienu un to pašu dievu. Drīz pēc tam atkal šausmu pārņemta apsūdzējusi vīru, ka tas grib viņu noindēt. jQzūļfiS_ftBjamn.ēze, Ch. kundze uzaugusi kādā Francijas rietumu pilsētā, kur viņas vecākiem piederējis neliels restorāns. Skolā veicies labi, iestājusies koledžā un mācījusies par tulku. Mācību laikā iepazinusies ar savu nākamo vīru, kurš ieradies Francijā no Alžīrijas, lai kļūtu par tulku. Tā kā ne viņa, ne viņas vīrs nav bijuši reliģiozi, ticības atšķirības viņiem nekad nav radījušas grūtības. Viņa iekārtojusies darbā kādā no Eirosavienības administrācijas iestādēm, bet viņas vīrs atradis darbu Starptautiskā tulku Sabiedrībā. Viņiem klājies labi, dzīvojuši jaukā mājā Ch. kundzes dzimtās pilsētas nomalē un plānojuši ģimenes pieaugumu tuvākajā nākotnē.
Ch. kundzes vecākiem laba veselība.…
