Ir ļoti daudz pētījumu un zinātnieku, kuri ir pētījuši un centušies definēt emocionālo intelektu, kā arī daudzi pētījumi ir veikti, lai noskaidrotu, kas ietekmē emocionālo attīstību.
Zinātnieki R. Beirons, D. Goulmens, J. D. Meijers un P. Salovejs (BarOn, 1997, Goleman, 1995, Mayer & Salovey, 1997, Salovey & Mayer, 1990, kā minēts .Jain, Sinha, 2005) pētot emocionālo intelektu, apraksta, ka emocionālais intelekts sevī iekļauj tādas spējas, kā emociju kontrole, dzīvesprieks, optimisms un spēja darboties komandā un līdzīgas.
J.D. Maijers un P. Salovejs ( Mayer & Salovey) emocionālo intelektu iedala tādās spējās, kā emociju izpratne ( Ekman & Freisen, 1975; Nowicki & Mitchell, 1988; Scherer, Banse & Wallbott, 2001, kā minēts Jain, Sinha, 2005), emociju uztvere Frijda, 1998; Lane, Quinlan, Schwartz, Walker & Zeitlin, 1990, , kā minēts .Jain, Sinha, 2005 ), emociju izmantošana ( Isen, 1987; Palfai & Salovey, 1993; Schwartz, 1990; Schwartz & Clove, 1996, , kā minēts .Jain, Sinha, 2005) un emociju vadība (Eisenberg et al., 2000; Gross, 1998, kā minēts Jain, Sinha, 2005).
No cilvēka emocionālā intelekta ir atkarīgs, kā viņš veidos savas sociālās attiecības un kāda būs viņa uzvedība. Ja emocionālais intelekts, jeb kā citi pētnieki to sauc – sociālais intelekts ir attīstīts, cilvēkam ir viegli veidot kontaktu ar citiem, cilvēks ir spējīgs veidot pozitīvas un siltas attiecības ar bērniem, pozitīvas ģimenes attiecības. Tā nosaka spēju kontrolēt savu uzvedību un rīkoties adekvāti situācijai. Ja ir attīstīts emocionālais intelekts, varētu teikt, ka cilvēks ir patīkams sabiedrībai. (Mayer, Caruso & Salovey, 1999; Rice, 1999; Salovey, Mayer, Caruso & Lopes, 2001).
Ir veikti daudzi pētījumi, lai noskaidrotu vai ir saistība starp emocionālo intelektu un audzināšanas stilu. J. Martinezs un J. F. Garsija (Martinez & Garcia, 2008) veica pētījumu, kura mērķis bija noskaidrot vai audzināšanas stils bērnībā ir saistīts ar cilvēka socializāciju pieaugušo vecumā. Tika atklāts, ka jauniešiem no autoritatīvām ģimenēm ir augstāk attīstītas tādas īpašības, kā labsirdība, drošums, konformitāte, kā arī augstāk attīstītas ir vispārējās spējas, turpretī autoritārās ģimenēs šīs spējas jauniešiem ir mazāk attīstītas. Pētījums parādīja arī to, ka jauniešiem no autoritatīvām ģimenēm ir vērojami augstāki akadēmiskie rezultāti un augstāka pašcieņa, nekā jauniešiem no autoritārām ģimenēm. Kopumā pētījuma rezultāti parādīja to, ka jauniešiem no autoritatīvām un iecietīgām ģimenēm ir augstāki rezultāti un sasniegumi akadēmiskajās jomās, augstāk attīstītas sociālās iemaņas un psiholoģiskās spējas (Martinez & Garcia, 2008).
Vairāki zinātnieki (Paulussen-Hoogeboom, Stams, Hermans, Peetsma, Wittenboer, 2008) veica pētījumu, kura viens no mērķiem bija noskaidrot vai pastāv saistība starp bērna negatīvu emocionalitāti, problemātisku uzvedību un audzināšanas stilu. Pētījumā tika apskatītas audzināšanas stila divas dimensijas – emocionālais atbalsts un kontrole (Maccoby & Martin, 1983; Rollins & Thomas, 1979, kā minēts Paulussen-Hoogeboom, Stams Hermans, Peetsma, Wittenboer, 2008). Emocionālais atbalsts ir vecāku uzvedības veids, kas bērnam ļauj justies komfortabli attiecībās ar vecākiem. Vecāku atbalsts iekļauj sevī emocionālu siltumu, iejūtību, atsaucību, kā arī citus pozitīvas emocionālās attīstības elementus (Coplan, Hastings, Lagace-Seguin & Moulton, 2002; van Ijzendoor & Barkermans-Krauenburg, 2004, kā minēts Paulussen-Hoogeboom, Stams, Hermans, Peetsma, Wittenboer, 2008) savukārt šī emocionālā atbalsta trūkums var veicināt problemātisku uzvedību (Rothbaum & Weitz, 1994; kā minēts Paulussen-Hoogeboom, Stams, Hermans, Peetsma, Wittenboer, 2008).…
