Emocionālā inteliģence

Secinājumi
1. Jau Aristotelis savos darbos uzsver tādu iemaņu kopumu, ko mēs šodien nosaucam par emocionālo inteliģenci. Aristotelis – par rakstura tikumību.
2. Emocionālā inteliģence balstās uz savas patības apziņu. Jo prasmīgāk spēsi izkopt emocijas sevī un citos, jo apmierinātāks būsi savā personiskajā un profesionālajā dzīvē.
3. Atsevišķiem indivīdiem vai indivīdu grupām strādājot pie savas emocionālās inteliģences izkopšanas un attīstīšanas, protams, sekmēs katra individuālos panākumus dažādās dzīves sfērās, bet tas gan neradīs emocionāli inteliģentu sabiedrību kopumā, un, ja skatam šaurāk uzņēmējdarbībā, emocionāli inteliģentu uzņēmumu.
4. Par emocionālo inteliģenci ir jādomā un jāpievēršas jau no bērnības, un skolās būtu jāmāca emocionālās inteliģences mācība par to, ko un kā tā spēj dzīvi attīstīt un ievirzīt, kā tas sekmē domāšanu, panākumus un attiecības.
5. Lielāka daļa aptaujāto pārzina un atpazīst savas emocijas, lielākoties arī saprot, kāpēc ir rīkojies tā vai citādi un kā tas var ietekmēt tālāko lietu virzību, bet reizēm vai reti aizdomājas līdz notikušas, sev nelabvēlīgas rīcības pašanalīzei un emociju izkopšanai tā, lai grūtās situācijās un attiecībās pieņemtu lēmumus, kas būtu balstīti uz vērtībām nevis emocijām, respektīvi, uz objektīvu analītisko un emocionālo informāciju.
6. Savas esošās rakstura īpašības un emocionālo reakciju uz lietām lielākā daļa aptaujāto uztver kā kaut ko izveidojušos, nobāzējušos un nelokāmu.
7. Lielākā daļa aptaujāto vairās no riska un apšauba adekvāta lēmuma pieņemšanu stresa situācijās, baidās arī būt taisnības aizstāvji situācijās, kad tās var viņiem būt bīstamas.
…