Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:339898
 
Author:
Evaluation:
Published: 07.06.2017.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 24 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Literatūras apskats par pēcdzemdību perioda emocionālajiem traucējumiem    5
1.1.  Pēcdzemdību periods    5
1.2.  Emocionālie traucējumi    7
1.2.1.  Krīze    8
1.2.2.  Pēcdzemdību nomāktība jeb skumjas, grūtsirdība    11
1.2.3.  Pēcdzemdību depresija    12
1.2.4.  Pēcdzemdību psihoze    15
1.3.  Māsas palīdzība sievietēm ar emocionālajiem traucējumiem pēcdzemdību periodā    17
2.  Māsas un sieviešu ar pēcdzemdību perioda emocionālajiem traucējumiem sadarbības praktiskais pētījums    21
2.1.  Ievads    21
2.2.  Pētījuma norises vieta un metodoloģija    21
2.3.  Anketēšanas norise un rezultāti    23
  Bibliogrāfija    32
  PIELIKUMI    34
Extract

Tomēr neskatoties uz to, ka ģimene un tuvinieki var sniegt atbalstu sievietei pēcdzemdību perioda emocionālo traucējumu pārvarēšanā svarīgi ir arī medicīnas perosnālam laicīgi pamanīt simptomus, kuri var norādīt uz iespējamiem emocionālajiem traucējumiem un sniegt sievieti un viņas tuvineikiem palīdzību.
I.Barengo un E.Rancāns uzskata, ka viena no galvenājamā lomām pēcdzemdību depresijas laicīgā pazīšanā un ārstēšanā, ņemot vērā jau minēto raksturīgo sākumu grūtniecības laikā, ir sievietes ārstējošajam ārstām ginekologam, kas sievieti novēro grūtniecības laikā, ģimenes ārstam un vecmātei. Turpmākais iznākums atkarīgs no šo speciālistu iejaukšanās efektivitātes.
Visiem viņiem būtu jau grūtniecības sākumā jāapzina iespējamie perinatālās depresijas riska faktori – gan ievācot rūpīgu garīgo traucējumu un ģimenes anamnēzi, gan apzinot psihosociālo risku. Jau grūtniecības sākumā sieviete būtu jāinformē par iespējamām garastāvokļa svārstībām un to saistību ar garastāvokļa traucējumu risku, iedrošinot sievieti nevilcināties meklēt atbalstu un palīdzību.
Atklājot riska faktorus, būtu profilaktiski jāiejaucas, pēc nepieciešamības iesaistot psihologu, psihiatru un/vai sociālo darbinieku. Tiklīdz grūtniecības vai pēcdzemdību periodā novērotas kādas garastāvokļa svārstības, īpaši ja tām pievienojušies miega traucējumi, jaunā māmiņa nekavējoties būtu jāsūta konsultācijai pie psihiatra. Svarīga ir arī aprūpes speciālista sadarbība ar pacientes ģimenes locekļiem, nodrošinot atbalsta vides pieejamību mātei un ģimenes locekļu aktīvu sadarbību un līdzdalību. Protams, tas jādara ar pašas jaunās māmiņas piekrišanu un jāievēro nepieciešamā konfidencialitāte. Turpmākā darba taktika būtu jāveido jau minētā komandā ar iesaistītiem speciālistiem. Ja sieviete izvēlējusies izmantot dūlas atbalstu, būtiski ir sazināties un komandā iekļaut arī viņu.” (Barengo, Rancāns, 2016, 382-383)

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register