Ievads
Juridiskā darbība – darbība, ka noved pie tiesību un pienākumu izmaiņām vai izbeigšanai, tai skaitā maksājums vai citu saistību izpildīšana.1 Juridiskā darbība ir saistīta ar juridisko domāšanu un juridisko valodu.
Juridiskā darbībā sevī ietver: vienas puses interešu juridiskā pārstāvība pret otru tiesā vai citās tiesu iestādēs. Šo darbību veic vai vada personas, kas ir advokātu apvienību locekles: konsultēšana un interešu pārstāvība civillietās, konsultēšana un interešu pārstāvība krimināllietās konsultēšana un interešu pārstāvība darba strīdu jautājumos
konsultēšana un palīdzības sniegšana vispārējos jautājumos, juridisko dokumentu sagatavošana: statūti, partnerības līgumi u.tml., dokumenti, kas saistīti ar uzņēmuma izveidošanu, patenti un autortiesības, nekustamā īpašuma dokumentu, aktu, testamentu un pilnvaru sagatavošana valsts notāru, notāru, tiesu izpildītāju, arbitru, nopratinātāju un šķīrējtiesnešu darbība. Savukārt pieredze ir darbībā gūto zināšanu, prasmju kopums.
Šajā darbā tuvāk tiks apskatītas juridiskās darbības, kuras ir cieši saistītas ar empīriskajām izziņas metodēm.
Vārdam „metode” ir iespējami vairāki skaidrojumi.
1.Metode ir zinātnē pārbaudīto un pieņemto regulatīvo noteikumu un paņēmienu sistēma, ko izmanto tiesiskās realitātes parādību, likumsakarību izziņai; noteiktu rezultātu sasniegšanas veids juridiskajā praksē. 2
2.Metode (gr. Method - burtiski „ceļš uz kaut ko”) – pašā vispārīgā nozīmē mērķa sasniegšanas veids, zināmā veidā nokārtota darbība.3
3.Metode (method – angļu, Methode – vācu, méthode – franču, un метод – krievu valodās) – noteikto paņēmienu kopums vai veids, kas tiek izvēlēts kādu mērķu sasniegšanai. Katrā zinātnes nozarē lieto tai piemērotas pētīšanas metodes.4
Daudzas no metodēm ir arī domāšanas paņēmieni. Metodes tiek izmantotas ne tikai zinātniskajos pētījumos, bet arī ikdienas izziņā. Atšķirība tikai ir tā, ka zinātniskajā izziņā visbiežāk to pielieto mērķtiecīgi, plānveidīgi, ievērojot attiecīgās prasības. Tā ir nepieciešams rīkoties arī juridiskajā profesionālajā izziņā.
Empīrisma pārliecība ir, ka visas atziņas tiek iegūtas no jutekliskajiem piedzīvojumiem. Tas apšauba apgalvojumu, ka iespējamas tādas uz a priori spriedumiem balstītas metafiziskas shēmas, kuras ir patiesas neatkarīgi no pieredzes. A priori – no iepriekšējā – loģiskā, ir slēdziens, par kuru neatkarīgi no jebkādas pieredzes ir zināms, ka tas ir patiess vai aplams. Empīrisma mērķi:
savākt un sadalīt kategorijās objektīvus faktus vai datus par pasauli
veidot hipotēzes un tās izskaidrot
cik vien tas iespējams izslēgt no šī procesa jebkuru cilvēka faktora ietekmi
izdomāt eksperimentālas metodes, lai pārbaudītu un pierādītu (vai apgāztu) šo datu un hipotēžu patiesumu.…
