Endokrīnā sistēma ir iekšējās sekrēcijas sistēma. Šiem organisma dziedzeriem nav izvadkanāla, izstrādātos produktus tie ievada tieši asinīs.(skat. att. Nr.1) Iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēma strādā roku rokā ar nervu sistēmu un visām pārējām orgānu sistēmām, lai uzturētu organisma iekšējās vides nemainīgumu jeb homeostāzi. Tā darbojas līdzīgi saziņas tīklam. Atbildot uz kairinājumu, iekšējās sekrēcijas dziedzeri izdala bioloģiski aktīvas vielas – hormonus, kas dod rīkojumu daudzām šūnām organismā sintezēt kādu olbaltumvielu vai arī izdalīt kādu citu hormonu. Dziedzeros ir daudz veģetatīvo nervu šķiedru. Starp endokrīno un veģetatīvo nervu sistēmā ir funkcionālā mijiedarbība, tādēļ tās apvieno neiroendokrīno sistēmā.
Endokrīno sistēmu no funkcionālā viedokļa var iedalīt:
1.centrālā, pie tās pieder hipotalāma kodoli, adenohipofīze, neirofipofīze, epifīze;
2. perifēriskajā
To nosacīti iedala dziedzeros, ko a) ietekmē hipofīze – vairogdziedzera tirocīti, virsnieru garoza, dzimumdziedzeri.; b) neietekmē hipofīze – virsnieru serde, vairogdziedzera kalcitonīna šūnas, epitēlijķermenīši, aizkuņģa dziedzera saliņas, endokrīnās šūnas elpošanas, gremošanas, izdalītāj sistēmas gļotādu epitēlijā.…