Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
6,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:679085
 
Author:
Evaluation:
Published: 20.05.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 8 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Enerģētika    3
  Pasaules enerģētikas struktūra    4
  Alternatīvie enerģijas veidi    5
  Saules enerģija    6
  Ģeotermālā enerģija    11
  Vēja enerģija    12
  Enerģētika Latvijā    14
  Hidroelektrostaciju raksturojums    16
  Termoelektrostaciju raksturojums    18
  AES izmantošana Baltijas valstīs    24
  Alternatīvie enerģijas veidi Latvijā    26
  Vēja elektrostacijas Latvijā    35
  Atjaunojamo energoresursu līderis ir koksne    38
  Rapsis    41
  Mans viedoklis    42
  Izmantotā literatūra    43
Extract

Zinātnieki apgalvo, ka mūsu planēta saņem no Saules desmit reižu vairāk enerģijas, nekā spēj dot tradicionālie enerģēttikas resursi. Šobrīd saules baterijas or kosmosa stacijās, Zemes mākslīgajos pavadoņos. Ar katru gadu arvien vairāk izsīkst fosilo energoresursu krājumi pasaulē. Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka to varētu pietikt vēl aptuveni 40 gadiem, bet, lai tie atjaunotos, jāpaiet vairākiem miljoniem gadu. Cilvēce tik ilgu laiku nevar gaidīt, tādēļ jāmeklē alternatīvas. Aizkrauklē izvietoti 153 m² saules kolektoru. Saules kolektori pagaidām nav tas enerģijas ieguves avots, ko cilvēki izvēlētos kā lētu un dabisku siltuma ieguves veidu, jo to ierīkošana ir vismaz 2,5-3 reizes dārgāka par gāzes vai elektrības apkuri. Taču pēdējā laikā saules enerģijas ieguvei tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Tas skaidrojams ar straujo cenu celšanos fosilajam kurināmajam. Ja tās celsies šādos tempos, tad vēl mūsu dzīves laikā saules kolektori uz katra nama jumta būs ierasta aina.
Šo energosistēmu ir izdevīgi izvietot vietās, kur siltais ūdens tiek patērēts regulāri, jo kolektors saražo tik enerģijas, cik tiek patērēts. Kad ieregulētā temperatūra ir sasniegta, kolektors atslēdzas un atkal ieslēdzas tad, kad temperatūra ir kritusies – kāds ir lietojis silto ūdeni. Šis kolektors ir uzstādīts skolā, un vasarā, kad saules visvairāk, skolā nav jāiet. Nav jāiet arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās. Šā iemesla dēļ tiek zaudēta daļa enerģijas. Lai no tā izvairītos, kolektori piemērotāki ir lauksaimniecībā siena un graudu žāvēšanai, kur nepieciešamā temperatūra ir 20°-50oC, ūdens sildīšanai peldbaseinos 20°-40°C, privātmājās karstā ūdens sagatavošanai un apkurei 20°-70°C un lielas jaudas kolektoru sistēmās vairāku māju siltuma apgādei un centralizētās siltumapgādes sistēmās 20°-90°C. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,48 €
Work pack Nr. 1173320
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register