Ēnu ekonomikas modelis. Ēnu ekonomikas modelēšanas metodes un rādītāji

Ēnu jeb neoficiālā ekonomika ir plašs jēdziens un tā aptver visas darbības un aktivitātes, kas dod ienākumus, bet dažādu iemeslu dēļ netiek deklarētas un tiek slēptas no aplikšanas ar nodokļiem, kā arī netiek atspoguļotas statistiskajos pārskatos (Terentjevs 2009, 41. lpp.)
Ēnu ekonomika ir makroekonomikas daļa, kur uzņēmumi par iegūtajiem naudas līdzekļiem nemaksā nodokļus, darbinieki saņem algas aploksnēs, tiek reģistrēta fiktīva saimnieciskā darbība. Ēnu ekonomikā iekļaujas arī korupcija, kontrabanda, nelegālās darbības, tādas kā tirgošanās ar narkotikām (Pasākumu plāna ēnu.. 2010).
Ēnu ekonomika ir visas ekonomiskas darbības, kas dod ienākumus, bet netiek reģistrētas valsts nodokļu, sociālās apdrošināšanas u.c. institūcijās un neatspoguļojas valsts statistikā. Ēnu ekonomika ietver likumā atļautas, bet neuzskaitītas darbības, kuru mērķis ir izvairīšanās no nodokļiem un kuras dēvē par pelēko ekonomiku. Šādas darbības ir, piemēram, algas maksāšana aploksnēs, mazāku ienākumu uzrādīšana, peļņas slēpšana grāmatvedības izdevumu posteņos, kā arī alkohola. Degvielas un tabakas kontabanda. Par ēnu ekonomuki tiek uzskatīta arī melnā ekonomika, kas ietver nelegālo uzņēmējdarbību (Krēsliņš 2003, 123. lpp)
Ēnu ekonomika ir fenomens, kas negatīvi ietekmē valsts budžetu, IKP, brīvo konkurenci uzņēmēju starpā, kā arī rada iespaidu, ka valsts ir nabadzīgāka, nekā ir patiesībā.
Tiek uzskatīts, ka ēnu ekonomika ir īpaši raksturīga pārejas ekonomikas valstīs.
20. gadsimta 70. gados ASV ekonomisko rādītāju prognozēs, izmantojot makroekonomikas modeļus, palielinājās šo prognožu kļūdas. Līdz ar to pieauga interese par neoficiālās ekonomikas aktivitāšu ietekmi uz ekonomiku kopumā un par to, kādu daļu no prognožu kļūdām izraisa ēnu ekonomikas sektors (Brēķis 2007, 9. lpp.).…