Ērču encefalīts un Laima slimība sabiedrības veselības skatījumā

Sabiedrības veselībā ērču encefalīts un Laima slimība ir aktuāla gan Latvijā, gan pasaulē. Latvijā jau šā gada (2010) pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo periodu, vairāk nekā uz pusi pieaudzis ar Laima slimību saslimušo skaits, bet ar ērču encefalītu saslimuši par 16% cilvēku vairāk nekā pagājušajā gadā.
Saslimstībai ar ērču encefalītu ir sezonas raksturs. Parasti ērces mostas marta beigās, kad gaisa temperatūra sasniedz 5 grādus un aktīvas ir līdz novembrim. Ērces lielākoties atrodas jauktu koku mežos un krūmājos, tomēr tās var būt gan pilsētās, gan dārzos. Ārpus Latvijas arī daudzās citās pasaules (attēls Nr.1) valstīs ir liela ērču izplatība, piemēram, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Krievijā, Austrijā, Čehijā, Vācijā, Ungārijā, Itālijā, Zviedrijā, Francijā u.c.
Ērces ir sīki (0,1 – 10 mm) zirnekļveidīgo klases pārstāvji. Pasaulē ir izplatīti vairāki simti dažādu ērču sugu. Parasti ērces ir atrodamas 0,5 – 1,0 m augstumā virs zemes. Visvairāk Latvijā ir izplatīta suņu un taigas ērces. Suņu ērce galvenokārt ir sastopama mežos, pilsētu, ganību tuvumā, kā arī nekoptos parkos. Taigas ērce galvenokārt sastopama Latvijas austrumu rajonos jauktos skuju koku un lapu mežos. Bieži vien cilvēki var arī nejust, ka ērce iekož, jo kožot ērces ievada sāpes remdinošas vielas. Ērces izdala arī līmvielu, kas tai palīdz cieši noturēties. Ērcei ir dažādas attīstības stadijas un cilvēkam visbiežāk piesūcas nimfas un ērču mātītes, bet retos gadījumos var piesūkties arī kāpuri. Īslaicīgi var piesūkties arī tēviņi, bet viņi neuzņem asinis.…