Ergonomija – (angļu ergonmica – gr. ergon darbs + nomos likums) – zinātnes nozare, kas dažādos apspektos pētī cilvēkus darba procesā un uz to pētijumu pamata izstrādā metodes darba apstākļu uzlabošanai un efektivizēšanai.
Jēdziens ergonomika bieži tiek lietots mūsdienu darba kontekstā. Viens no galvenajiem ergonomikas uzdevumiem ir nodrošināt produktu un sistēmu atbilstību cilvēkam un padarīt darba vidi komfortablāku. Uzlabojot sistēmas ergonomiku, uzlabojas darba efektivitāte un samazinās darba vides riska faktori. Ergonomika plašākā perspektīvā ietver fiziskos aspektus, kas tieši saistīti ar strādājošā darba vietu, apkārtējās darba vides un emocionāli psiholoģiskos aspektus.
Ergonomika ir zinātne par cilvēkam drošu un ērtu iekārtu izveidošanu. Tā pēta faktorus, kas ietekmē cilvēka darba produktivitāti un pēta, kādi nelabvēlīgi darba vides apstākļi var ietekmēt veselību. Piemēram, viena no ergonomikas nozarēm ir tādu mēbeļu konstruēšana, kuras novērš muguras sāpju rašanos un muskuļu krampjus.
Taču faktiski par ergonomiku netiek runāts agrāk kā no 20. gadsimta sākuma, īpaši tai pievēršoties pasaules karu laikā. Jau pirmā pasaules kara laikā sāka ņemt vērā karavīru fiziskās īpašības, piemērojot ekipējumu: maskas, aizsarglīdzekļus acīm, vietas noteikšanas līdzekļus utt. utt. Otrā pasaules kara laikā, kad tika izmantotas komplicētākas iekārtas, sāka ņemt vērā arī indivīdu garīgās, maņu un muskuļu spējas. …
