Eiropas drošības stratēģija pareizi izvirza Krieviju par galveno spēlētāju ģeopolitiskajā, kā arī drošības ziņā gan globālā, gan arī reģionālā līmenī. Krievijai ir ļoti liela ietekme uz Eiropas Savienības kaimiņvalstīm, kā arī Centrālās Āzijas valstīm.
Izšķiroša nozīme ES – Krievijas attiecībās ir faktam, ka Krievija ir galvenais enerģijas piegādātājs Eiropas Savienībai.
Neskatoties uz relatīvi mazo ekonomiku, Krievija ir liels augošs tirgus ES dalībvalstīs ražotajiem produktiem un pakalpojumiem. ES arī uzskata Krieviju par galveno sabiedroto tās centienos apkarot jaunus drošības apdraudējumus, ieskaitot terorismu, piesārņojumu, noziedzību, kā arī nelegālo migrāciju un nelegālu tirdzniecību.
ES ir ieinteresēta sadarbībā ar Krieviju, lai veicinātu politisku, sociālu, kā arī ekonomisku stabilitāti Krievijā, šajā reģionā, kā arī visā pasaulē. Jau tagad ES un Krievijas sadarbība ietver Krievijas ekonomikas modernizāciju, tās integrāciju pasaules ekonomikā, kā arī starptautiskos un drošības jautājumus.
Lielākajā daļā jautājumu Krievija cenšas panākt atšķirīgus nosacījumus attiecībām ar jaunajām dalībvalstīm nekā ar pašreizējām ES dalībvalstīm. Krievijas interesēs ir neļaut pilntiesīgai ES robežai pārvietoties uz jauno ES dalībvalstu austrumu robežu, joprojām noturēt divu robežu esamību, divu dažādu ES dalībvalstu kategoriju esamību attiecībās ar Krieviju.
Lai arī jautājumi no abām pusēm aptver ļoti plašu attiecību spektru, galvenajā uzmanības fokusā atrodas tieši jautājums par Pievienošanās un sadarbības līguma paplašināšanu attiecībā uz jaunajām ES dalībvalstīm. Šis jautājums kļuvis par centrālo arī tā iemesla dēļ, ka tas parāda ES dalībvalstu spēju vienoties par kopēju un pietiekoši stingru pozīciju attiecībās ar Krieviju. Jau ES padomes darba grupās un COREPER līmenī notikušās diskusijas parāda, ka eksistē viedokļu atšķirības jautājumā cik stingra šī pozīcija varētu būt, vai pieļaut kādu nosacījumu izvirzīšanu un apspriešanu šī jautājuma kontekstā vai nē.1…
