ES dalībvalstu robežu priekšrocības un problemātika pēc iestāšanās ES

Sākotnēji iepazīstināšu ar vispārīgo jēdzienu „valsts robeža un tās tiesiskais statuss un pēc tam plašāk iztirzāšu iepriekš minētos jautājumus.
„Valsts robeža ir līnija dabā un pa šo līniju izvietota vertikāla plakne, kas nosaka valsts sauszemes , jūras , zemes dzīļu, gaisa telpas un valsts teritoriālās suverenitātes izplatību. (..) Valsts teritorijas robežas un to režīmu parasti nosaka valsts likumos un starptautiskajos līgumos, nereti jāpiemin miera līgumi. (..) Robežas režīma pārkāpumu un robežkonfliktu kārto diplomātiskā kārtībā, bet ikdienas jautājumus risina īpašas pušu robežsardzes pilnvarotas amatpersonas.” 1
Pēc Latvijas iestājas Eiropas Savienībā Latvijas pilsoņiem, tāpat kā visiem ES pilsoņiem, ir tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties jebkurā ES dalībvalstī. Vienīgais, kas nepieciešams, lai iekļūtu jebkurā ES valstī, ir pase. Taču vēlāk pēc pievienošanās Šengenas līgumam, pilsoņi varēs ceļot tikai uzrādot identifikācijas karti, bet saglabāsies prasība nepilsoņiem uzrādīt pasi.”2
„ Lai Latvija varētu pievienoties Šengenas līgumam, ir jāievēro tās prasības ārējo robežu šķērsošanā, iebraukšanas nosacījumos, robežkontrolē, vīzu politikā, sadarbībā ar citām valstīm un iekšlietu struktūrām, fizisko personu datu aizsardzībā, narkotiku kontrolē, turpretī Šengenas valstu informācijas sistēmas izveidei ir nepieciešami lieli līdzekļi. Latvija plāno pievienoties Šengenas līgumam 2007. gadā. Šis gads ir minēts kā iespējamais termiņš, kad tiktu pabeigta Šengenas informācijas sistēmas izveide, kuras izveidošanas mērķis ir jauno ES kandidātvalstu uzņemšana. Lai jaunās valstis varētu pievienoties, no vienas puses, ir nepieciešama adekvāta informācijas sistēma, no otras puses - jauno dalībvalstu spēja izpildīt prasības visos četros galvenajos Šengenas līguma aspektos: ārējā robežkontrole, Šengenas informācijas sistēma, vīzas un policijas sadarbība.
Kas ir Šengenas līgums?…