| Nr. |
Chapter |
Page. |
| |
IEVADS |
4 |
| 1. |
Eiropas Savienības normatīvo aktu pieņemšanas procedūru grafiskie attēlojumi |
6 |
| 1.1. |
Eiropas Savienības normatīvo aktu pieņemšanas procedūru vispārējs raksturojums |
6 |
| 1.2. |
Komisijas un Padomes procedūra |
8 |
| 1.3. |
Konsultatīvā procedūra |
9 |
| 1.4. |
Sadarbības procedūra |
10 |
| 1.5. |
Koplemšanas procedūra |
11 |
| 1.6. |
Piekrišanas procedūra |
12 |
| 1.7. |
Lēmumu pieņemšanas procedūra kopējas ārpolitikas un drošības politikas jomā |
13 |
| 1.8. |
Lēmumu pieņemšanas procedūra policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināltiesību jomā |
15 |
| 2. |
Eiropas Savienības normatīvo aktu pieņemšanas procedūru salīdzinājums |
16 |
| 2.1. |
Vienojošās pazīmes procedūru norisē |
16 |
| 5. |
Piecās no septiņām procedūrām, izņemot Komisijas un Padomes, kā arī Lēmumu pieņemšanas procedūra kopējas ārpolitikas un drošības politikas jomā, normatīvo aktu pieņemšanas ietvaros tiek iesaistīts arī Eiropas Parlaments, kuram ir noteikta teikšana normatīvā akta pieņemšanā. Noteiktos gadījumos Eiropas Parlamenta ietekme gan ir visai niecīga |
17 |
| 2.2. |
Būtiskākās atšķirības procedūru norisē |
17 |
| 3. |
Secinājumi par Eiropas Savienības normatīvo aktu izstrādes kārtību |
23 |
| |
Esošā situācija Eiropas Savienībā uzskatāmi parāda pastāvošo birokrātiju un procedūru atšķirības normatīvo aktu pieņemšanas kārtībā. Iepazīstoties ar būtiskajām no procedūrām, kuras tiek izmantotas Eiropas Savienības normatīvo aktu pieņemšanas nodrošināšanai, un to atšķirībām var secināt |
23 |
| 1. |
Eiropas Savienības ietvaros arvien lielāku ietekmi iegūst jaunās normatīvo aktu pieņemšanas procedūras, kuras ir izstrādātas 1986. gadā un paredz daudz lielāku Eiropas Parlamenta ietekmi un lemttiesības normatīvo aktu pieņemšanā. Līdz ar to Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir ļoti nozīmīgs pasākums katras dalībvalsts ietvaros, un arī Latvijas iedzīvotājiem ir jāizrāda sava ieinteresētība šajās vēlēšanās, jo no ievēlēto personu darbības Eiropas Parlamentā lielā mērā var būt atkarīga arī Eiropas Savienības attieksme pret Latviju |
23 |
| 2. |
Eiropas parlamenta ietekmes palielināšanās, arī skaidri norāda uz veco dalībvalstu ietekmes pieaugumu Eiropas Savienībā, jo pārstāvju skaits Eiropas Parlamentā tiek piešķirts katrai valstij individuāli |
23 |
| 3. |
Gandrīz visas no normatīvo aktu pieņemšanas procedūrām Eiropas Savienības ietvaros sniedz katrai dalībvalstij tiesības ierosināt savus normatīvo aktu projektus, līdz ar to Latvijas valdībai būtu nepieciešams veikt aktīvākas darbības Latvijas interešu aizstāvībai, sagatavojot normatīvo aktu projektus iesniegšanai Eiropas Savienībā |
23 |
| 4. |
Eiropas Savienības ietvaros Eiropas Padomei ir visbūtiskākā loma normatīvo aktu pieņemšanā, jo bez tās piekrišanas vai balsojuma nav iespējama neviena normatīvā aktu pieņemšana |
23 |
| 5. |
Normatīvo aktu izstrādes procedūrās var atrast vairāk atšķirīgu pazīmju, nekā vienojošu, kuras ir izstrādātas noteiktu Eiropas Kopienas līgumu punktu realizācijai, kas norāda uz šo punktu atšķirību un individuālo pielietojumu |
23 |
| 6. |
Normatīvo aktu pieņemšanas procedūru sadrumstalotība un atšķirība rada risku, ka arī pašas Eiropas Savienības ietvaros noteikti normatīvie akti tiek pieņemti nesagatavotā un sasteigtā veidā, neievērojot visu dalībvalstu intereses |
23 |
