Šajā darbā jūs iepazīsieties ar mūsu planētas Zemes plašo un daudzveidīgo ezeru pasauli. Ezeriem vienmēr bijusi milzīga nozīme cilvēka dzīvē. Upēs un ezeros cilvēks ieguva pārtiku, to krastos būvēja savas mītnes, ūdensceļi viņu aizveda uz citiem pasaules novadiem.
Ezers
Upju blīvajā tīklā, kas apvij zemes virsu, starp kalnu grēdām un mežu masīviem, līdzenumu plašumos, stepēs un pļavās, pat Antarktīdas ledus laukos – visur uz globusa var ieraudzīt dažāda lieluma un formas zilus plankumus. Tie ir ezeri, zemes valgmes krātuves, daļa no mūsu planētas ūdens bagātības
Vieni ir kā tirkīza krellītes, kas savērtas uz upju diedziņiem, otri – veido lielu un mazu ūdenstilpju zvaigznājus, trešie - pavirši izmētāti pa zemes virsu. Ir arī lepni vientuļnieki, kas ar savu klātieni grezno zemeslodes sausos rajonus.
Uz Zemes ezeri aizņem ~2,7mlj (~1,8% sauszemes platības).
Pēc ezerdobes ģenēzes ir tektoniskie, vūlkāniskie (krātera, lavas) ezeri, glaciālie (erozijas) ezeri, piejūras ezeri (lagūnas), vecupes, deltas, eolie ezeri, iegruvumezeri (karsta, termokarsta, sufozijas ezeri), sprostezeri (aizgruvumezeri), kā arī mākslīgie sprostezeri – ūdenskrātuves, dīķi, dzirnavu ezeri. Ezera lielumu raksturo virsas laukums, garums, platums, ūdens tilpums, dziļums, krasta līnijas garums un robojums. Ezeros novērojamas sezonālās (parasti mazāk kā 1 m) un ilggadējās ūdenslīmeņa svārstības (3-7 m). Lielākajos ezeros vējš rada viļņus, uzplūdus un atplūdus, straumes, seišas. …
