Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:455238
 
Evaluation:
Published: 21.04.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 4 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Faktoru analīzes pamatjēdzieni    4
1.1.  Faktoru analīzes rašanās un būtība    4
1.2.  Datu matrica    5
1.3.  Faktoru analīzes modelis    6
1.4.  Faktoru analīzes pamatuzdevums    7
1.5.  Dispersija    8
1.6.  Korelāciju matrica    10
1.7.  Faktoru matrica    10
1.8.  Kopīguma noteikšanas metodes    12
1.9.  Faktoru struktūra    13
2.  Faktoru ekstrakcija un faktoru rotācija    15
2.1.  Datu redukcija    15
2.2.  Sākotnējā statistika    16
2.3.  Grieztā faktoru matrica    19
2.4.  Faktoru vērtības    21
  Literatūras saraksts    25
Extract

Faktoru analīzes būtība ir tā, ka, pamatojoties uz rādītāju kopu, kas raksturo pētāmo
ekonomisko parādību, var izdalīt nelielu skaitu kompleksu faktoru, ko nevar novērot tieši, tie
nav korelatīvi saistīti un raksturo sākotnējo faktoru sistēmas vispārīgo struktūru.
Faktoru analīze radās sakarā ar uzdevumu risināšanu psiholoģijā. Sākumā tās mērķis bija
sastādīt cilvēka spēju un uzvedības matemātisko modeli. Par faktoru analīzes pamatlicēju tiek
uzskatīts Čarlzs Spīrmens, kurš 1904.gadā izteica hipotēzi par tāda faktora eksistenci, kas ir
kopējs visiem intelektuālajiem testiem. Trīsdesmitajos gados faktoru analīze no jauna ieguva
popularitāti, un sākās tās strauja attīstība. Mūsdienās šo metodi pielieto dažādās nozarēs –
tehnikā, ģeoloģijā, medicīnā, bioloģijā, ģeogrāfijā.
Faktoru analīzes izmantošanas nepieciešamība ekonomikā parādās detalizēti, pētot
ekonomisko parādību veidus. Izšķir trīs ekonomisko parādību veidus:
1) parādības, kuras var raksturot ar pazīmēm, starp kurām sakarības nav būtiskas;
2) parādības, ko raksturo cieši savstarpēji saistītu pazīmju sistēma;
3) parādības, ko raksturo pazīmju grupa, kurā to savstarpējā saistība nav būtiska,
un vienlaikus cieši saistītu pazīmju grupa.
Ekonomiskos procesus raksturo rādītāji, kuriem nav tiešas skaitliskas izteiksmes, bet kurus
raksturo tā saucamie parciālie rādītāji skaitliskā izteiksmē, piemēram:
o ražošanas efektivitāte,
o ražošanas intensifikācija,
o darba organizācijas,
o vadīšanas līmenis u.c.
Šādu parādību aprakstīšanā efektīvi ir izmantot faktoru analīzi.
Tādējādi pašu ekonomisko procesu īpašības rada nepieciešamību izmantot faktoru analīzi.
Izvirzot uzdevumu – pētīt ar faktoru analīzi, var būt divas pieejas:
1) Tiek izteikta hipotēze par ekonomisko rādītāju savstarpējo saistību un hipotēzi
pierāda ar faktoru analīzi. Šajā gadījumā faktoru analīze ir hipotēžu pārbaudes līdzeklis.
2) Hipotēze par rādītāju savstarpējo sakarību netiek izvirzīta. Tā var būt tajos
gadījumos, kad pētījumi tiek veikti nepietiekami izzinātā sfērā. Tādā gadījumā faktoru analīze
kļūst par hipotēžu izvirzīšanas līdzekli.
4
Tādējādi, lai veiktu faktoru analīzi, ir pietiekami, ja ir pati vispārīgākā hipotēze par to, ka
apskatāmajā kopā ir kāda likumsakarība, kuru vēlāk atsedz pati faktoru analīze.
Tāpat kā korelācijas analīze loģiski turpina grupēšanas metodes, tā faktoru analīzi var
uzskatīt kā tiešu korelācijas analīzes turpinājumu, tā kā faktoru analīzes pamatā ir pētāmo
pazīmju pāru korelācijas koeficientu matrica.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register