Intereses
Dostojevskis nebija ieinteresēts militārajā jomā, taču apguva to. No apnicīgā kancelejas darba vienīgo glābiņu viņš rod literatūrā, lasīdams Hofmaņa, Balzaka, Gētes, Šekspīra un Gogoļa darbus. Dostojevskim ļoti patīk lasīt grāmatas. Tuva bija Puškina dzeja. Fjodors Mihailovičs Dostojevskis mīlēja runāt par politiku. Nekas viņu tā neiepriecināja, kā runāšana un spriešana par to.
Dostojevskis bija aizrāvies ar azartspēlēm. Bija diezgan nabadzīgs, tāpēc nevarēja atdot parādus. Tas bija viņa sliktais ieradums.
Protams, viņa intereses bija arī grāmatu rakstīšana. Viņam tas patika un, kā redzam vēl šodien, padevās izcili.
Sižeta līnija
"Noziegums un sods” ir viens no savdabīgākajiem un lielākajiem darbiem pasaules romānu literatūrā. Romāna sākums ir visnotaļ dīvains, bet intriģējošs. Ir kāds „Viņš”, ir karsts jūlija sākums, „Viņa” istabas apraksts („Viņa istabiņa augstajā piecstāvu namā bija zem paša jumta un drīzāk atgādina skapi, nevis dzīvokli.” Pēc šī apraksta izlasīšanas galvā rodas doma – „Viņš” noteikti nav bagāts.), ir soļu skaitīšana aiz gara laika ejot, tiek pieminēts kāds mēģinājums un vecene – augļotāja.
Atklājas „Viņa” vārds - Rodions Romanovičs Raskoļņikovs. Pēc Aļonas Ivanovnas apmeklējuma, Raskoļņikovs dodas uz bāru (viņš gandrīz nekad neiet dzert un izvairās no cilvēkiem), kur iepazīstas ar kādu interesantu vīrieti Marmeladovu. Marmeladovs pastāsta viņam savu dzīvesstāstu, kas ir pat ļoti skumjš un dramatisks. Pastāsta arī savus sapņus un cerības.
Raskoļņikovam piemāk vēstule no mātes, kurā viņa paskaidro kāpēc tik ilgi nebija viņam rakstījusi. Stāsta, ka abas ar viņa māsu domā, kā palīdzēt. Raskoļņikovam tas nepatīk. Viņam nevajag palīdzību. Vēstules viņam sagādā raizes. Vēstulē teikts, ka Duņa (Rodjas māsa) ir saderinājusies. Arī šī ziņa viņam nepatīk un viņš ir pret laulībām.
Raskoļņikovam visu laiku ir šaubas, viņš ir nervozs un kaut ko prāto. Viņš nezina vai varēs izdarīt slepkavību. Šeit atklājas viņa nodoms, kas tika kādu laiku slēpts lasītājam, bet iedomāties jau varēja sākumā.
Raskoļņikovs nejauši nonāk īstajā vietā un laikā, lai dzirdētu labas ziņas, kas liecināja, ka viņa plāns varētu izdoties. Rodja dzirdēja, ja Aļonas māsa Lizaveta nebūs mājās. Viņš nolēma, ka tad arī noslepkavos Aļonu.
Nākamajā dienā viņš dodas pastrādāt noziegumu. Liekas, ka veiksme visu laiku ir viņa pusē, jo dažādu sagadīšanos rezultātā viņš paliek nemanīts. Viss bija sīki izplānot, varbūt nedaudz par haotisku un sasteigtu, bet noziegums bija izdarīts. Taču gadās kāda neparedzēta situācija – mājās pārnāk Lizaveta un ierauga nogalināto māsu. Raskoļņikovam neatliek nekas cits kā nogalināt arī viņu.
Atgriezies mājās, Raskoļņikovs saslimst. Spriedze bijusi par lielu priekš viņa. Likās, ka zaudēs prātu. Visu laiku mocīja drudzis un murgi. Rodja pat dodas uz policijas iecirkni, jo vēlas atzīties, bet nespēj izstāstīt patiesību. Kad dzird inspektorus runājam par slepkavību, paģībst. Apstākļi neļāva viņam visu vienkārši aizmirst.
Pienāk paziņojums, ka Rodjas māte un māsa drīz būs klāt. Viņas ierodas nelaikā un Raskoļņikovs izturas neiecietīgi un ļauni pret abām. Māsa nolēmusi precēties, bet viņš ir pret to. Sastrīdas ar māsas iecerēto. Vēlāk saka, ka viņam vienalga.
…
