Feminisma ietekme uz 20.gadsimta politikas teoriju

Pateicoties feminisma kustībai mūsdienās sievietēm ir daudz un dažādu tiesību, kuras iespējams viņām, neesot feminisma kustībai, nebūtu. Tādēļ, man kā sievietei, šīs tēmas aplūkošana šķiet sevišķi interesanta.
Es šo tēmu izvēlējos, jo jau lekciju laikā mācoties par feminismu, man tās bija vienas no interesantākajām lekcijām. Daudzas feminisma idejas man šķita pieņemamas, citas – pilnīgi nepieņemamas. Tomēr feminisma ideju apskatīšana ir interesants process. Tas ļauj arī izprast dzīvi un domāšanu kāda tā bija agrāk.
Uzskatu, ka mūsdienās šī tēma – feminisms – vairs nav īsti aktuāla. Es domāju, ka sievietes mūsdienās droši var pastāvēt par sevi un viņām ir vairāk vai mazāk vienlīdzīgas tiesības ar vīriešiem. Mūsdienas var vienīgi runāt par atalgojuma vienlīdzību vai ko tādu. Bet es domāju, ka mūsdienās aktuālāks var kļūt maskuliniānisms , kur par savām tiesībām runā vīrieši.
Agrākos laikos, gan feminisms bija ļoti aktuāls, jo sevišķi 20. gs. un tieši šo posmu es arī apskatīšu.

Feministiskā filozofija uzplauka jau 20. gadsimta otrajā pusē, tomēr tās saknes ir meklējamas feminisma kā sociālas kustības vēsturē, kas ilgst jau pusotru gadsimtu. Termins feminisms (latīņu val. femina – sieviete) radās 19. gs. kā apzīmējums sieviešu cīņai par tiesībām.1
Līdz pat 20.gs. 60-mitajiem gadiem dzimuma iedalījums netika uztverts kā kaut kas interesants vai politiski svarīgs. Tik ļoti atšķirīgās sievietes un vīrieša lomas vispār netika ņemtas vērā, drīzāk tās tika uzskatītas par normālām, līdz ar to nenovēršamām. Piemēram, vīrieši un, domājams, arī lielākā daļa sieviešu, uzskatīja, ka tāds darba iedalījums kāds sabiedrībā bija, ir bioloģiski izveidojies un ir normāls. Par cik sievietēm vienīgajām ir tāda iespēja iznēsāt un zīdīt bērnus viņas ir paredzētas ģimenes un mājas darbiem, savukārt fiziski un garīgi spēcīgie vīrieši – publiskajai darba pasaulei.…