Bieži darba devēji nevēlas ņemt darbā sievietes ar bērniem vai grūtnieces un dod priekšroku vīriešiem. Tāpat arī daudzos gadījumos par vienādu darbu vīriešiem tiek maksātas lielākas algas, kaut arī viņi veic tādus pašus pienākumus kā sievietes. Vidēji Latvijā sievietes pelna par 17% mazāk nekā vīrieši, tas ir gan tāpēc, ka sievietes biežāk strādā zemākos amatos, gan tāpēc, ka par tādu pašu darbu saņem mazāku algu. Kaut arī Eiropas savienības dibināšanas līgumā ir rakstīts, ka algām gan vīriešiem, gan sievietēm ir jābūt vienādām, ja abi dzimumi veic vienādu darbu, tomēr neviena valsts to nav pilnībā ieviesusi dzīvē. [9][12]
Mūsdienās reti kura sieviete var gan strādāt darbā, kurš viņai patiesi patīk, gan pilntiesīgi audzināt bērnu, lielākoties viņām ir jāizšķiras viena vai otra labā. Ja sieviete šos abus varētu apvienot, viņām nebūtu jāpaliek bez iztikas līdzekļiem gadījumā, ja vīrs viņu pamet, jo viņai pašai būtu savi iztikas līdzekļi par kuriem dzīvot. Tāpat, arvien pastāv aizspriedumi, ka sieviete nevar strādāt par automehāniķi vai veikt citus pienākumus, kurus sabiedrība uzskata par vīriešu darbiem, bet kuri tomēr ir paveicami arī sievietēm. Piemēram, informācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu studentu vidū pat trešdaļa no visiem studentiem nav sievietes. Viens no iemesliem tam visticamāk ir tas, ka sabiedrība uzskata, ka šī nozare nav domāta sievietēm. Pastāv diskriminējoši sludinājumi, kuros darbs tiek piedāvāts sekretārēm un administrātorēm un, tajā pašā laikā, arī direktoriem. Ja sieviete izvēlas profesiju, kas neatbilst viņas dzimumam, viņai visu mūžu tiks atgādināts, ka darbs, ko viņa veic, nav domāts sievietei un, ka tas neatbilst sabiedrības normai. [14][6][7]
Latvijas politikā augstos amatos darbojas arī sievietes, bet ar visu to, Saeimā tomēr aptuveni 82% ir vīrieši un tikai 18% sievietes. Aptuveni tāds pats procentuāls sadalījums ir pašvaldībās. Protams, valsts pārvaldē strādā pietiekami daudz sievietes, bet ar tendenci, jo zemāks amats, jo biežāk tajā strādā sieviete. [9]
…
