Uzkrājot aizvien lielāku pieredzi, pedagoģijā pētījamo jautājumu un risināmo problēmu loks ir kļuvis plašāks un daudzveidīgāks. Pilnīgāka kļuvusi pedagoģiskā doma Latvijā, bet kā zināms, audzināšanas teorijai tāpat kā tās praksei piemīt vēsturiskums.
Darba temats ir F. Frēbela pirmsskolas audzināšanas teorija. Tā kā visas mācību teorijas ir radušās kādā noteiktā laika posmā, tad ir svarīgi apzināties arī Romantisma laikmeta cilvēku audzināšanas pamattendences un izvērtēt, ko ar audzināšanu saprata F. Frēbels un kā to pašu saprot mūsdienās.
Šī darba pētījuma objekts ir pedagoga F. Frēbela personības devums pedagoģiskajā jomā un pētījuma priekšmets – viņa izstrādātā pirmsskolas audzināšanas teorijas sistēma.
Darba hipotēze : Ja apzinoties vēsturiskos aspektus ir iespējams atrast nākotnes audzināšanas procesam nozīmīgus elementus, tad mūsu pedagoģiskā darbība un pieredze paplašinās.
Šī darba mērķis ir apkopot literatūru un izpētīt informāciju par F. Frēbela pirmsskolas audzināšanas teoriju, analizēt tās ietekmi uz izglītības iestāžu pilnveidošanos, lai tā būtu īsa, konkrēta un pārskatāma. Šī mērķa sasniegšanai tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:
literatūras savākšana;
informācijas analīze;
informācijas apkopošana;
Lai realizētu šos uzdevumus galvenais ir literatūras apguve un sīkāka analīze.
Vācu pedagogs Frīdrihs Frēbels ir dzimis 1782. gadā Vācijā, Tīringenes galma mācītāja ģimenē. Viņš agri kļuva bārenis, tāpēc audzināšanu uzņēmās mātes brālis, arī mācītājs, Ilmē. F.Frēbels klausījās lekcijas Jēnas universitātē. No 1808 – 1810. gadam strādāja Iverdonā pie J.Pestalocija, kura pedagoģiskās idejas ietekmēja jaunieti. F. Frēbels centās Vācijā izveidot elementārās skolas, kurās mācību darbs būtu saistīts ar lauksaimniecisko un amatniecisko darbu. Sastopot pretestību savai iecerei, viņš atkal aizbrauca uz Šveici.…