Nauda jau izsenais ir neatņemama cilvēka ikdienas sastāvdaļa, kas nosaka arī valsts izaugsmi un attīstību. Tā kā katra valsts grib būt neatkarīga un dzīvot saskaņā ar savām tradīcijām, cilvēki grib turēt rokās naudu, ko lietojuši viņu priekšteči un ko turēs rokās viņu pēcteči.
Vienas nacionālās naudas vienības cena, izteikta citas valsts naudas vienībā, ir tās kurss. Šo cenu līmenis, veidošanās faktori pasaules valūtas tirgum ir tikpat nozīmīgi ekonomiskās uzvedības motivācijas mehānismi, cik preču cenu veidošanas ražošanas resursu, patēriņa priekšmetu un pakalpojumu tirgos.
Dažādu valstu naudas vienību esamība nosaka nepieciešamību noteikt šo vienību savstarpējo maiņas kursu, kā arī izvēlēties realizējamo valūtas režīmu. Šī izvēle ir svarīga un lielā mērā nosaka valsts ekonomisko stabilitāti un attīstību nākotnē. Valsts monetārā politika lielā mērā nosaka metodes, ar kurām iespējams izvairīties no problēmas, kas rodas straujā ekonomikas izaugsmē, kā arī liela svešā kapitāla ieplūšana valstī. Kā arī ļauj prognozēt šādas problēmas nākotnē.
Attiecībā uz makroekonomisko darbību, neviens no abiem valūtas kursu režīmiem (fiksētais un peldošais) nav labāks viens par otru. Kaut arī iepriekšējos gados valstīs ar piesaistītu valūtas kursu inflācija bija zemāka un mazāk svārstīga, XX. gadsimta 90-tajos gados šī atšķirība ir izlīdzinājusies. IKP (iekšzemes pieaugums) arī neuzrāda nekādas atšķirības starp dažādiem valūtas režīmiem.…