Platona un Aristoteļa filozofija kalpoja kā pamats Eiropas filozofiskās domas attīstībai. Pamatojoties uz viņu nostādnēm daudzie slavenie Eiropas domātāji izvirzīja jaunas filosofiskas koncepcijas un tālāk attīstīja Platona un Aristoteļa domas. Jāpiebilst, ka viņu darbiem ir mūžīgā vērtība, jo viņi skar tāda rakstura problēmas, kuras bija un paliek aktuālās visos laikos, neskatoties un sabiedrībā valdošajām ideoloģijām un politisko situāciju vispār.
Šie divi vārdi ir nesaraujami saistīti: vieni mēģina salīdzināt Platona filozofiju ar Aristoteļa nostādnēm, akcentējot atšķirības, citi domā, ka viņi papildina viens otru, attīsta savas idejas atkarībā no laika un apstākļiem. Bet savā darbā es gribu pievērsties tām mūžīgām vērtībām, par kurām prātoja šie filozofijas dižgari senātnē un, kā jau teicu, kuras paliek ne mazāk nozīmīgas arī mūsdienās.
Platona un Aristoteļa pamatvērtibas ir tādas kā tikumība, morāle, labais un ļaunais, ētiskais un estētiskais cilvēka skatījumā. Mūsu laikā katram indivīdam ir sava ētikas, morāles, labā un ļaunā uztvere, bet šodien sabiedrībā šķiet ka nav vienotās nostādnes par šīm parādībām, jo šodien mēs redzam katru cilvēku kā indivīdu, kuram ir tiesības uz savu ētikas, morāles, tikumibas izpratni. Neviens nonosodīs citu par atšķirīgām vērtībām, jo mūsu dzīvē daudz uzmanības veltī cilvēka autonomijai, cilvēka dabiskām tiesībām būt unikalam ar savām idejām, ar savu brīvību, ar savu politiku.
Platona un Aristoteļa idejām nav robežu nedz laikā nedz telpā. Tās ir slavenas visā pasaulē, visās kultūras. Katrs tās interpretē, izprot un uztver dažādi, bet visi tomēr redz šo ideju vienu pamatkodolu – mūžīgas vērtības – nenoliedzamās, nemainīgās.…
