Endokrīnā sistēma grūtniecības laikā
Būtiskas pārmaiņas grūtniecības laikā notiek iekšējās sekrēcijas orgānu sistēmā. Kopš paša grūtniecības sākuma olnīcās attīstās jauns iekšējās sekrēcijas dziedzeris – dzeltenais ķermenis. Tā producētais hormons (17-α-oksiprogesterons) rada apstākļus olšūnas implantācijai un netraucētai grūtniecības attīstībai. Dzeltenā ķermeņa darbības laikā olnīcas pārstāj nogatavoties, ar laiku folikuli atrofējas un rodas to atrēzija. Otrajā grūtniecības pusē dzeltenais ķermenis deģenerējas un tā funkciju pilda placenta. Placenta ir jauns aktīvs iekšējās sekrēcijas orgāns.
Dzimumhormoni
Grūtniecības sākumā vislielākā nozīme ir olnīcu hormoniem – estrogēniem un progesteroniem. Lai iestātos grūtniecība, nepieciešams pietiekams šo hormonu daudzums sievietes organismā. Grūtniecības agrīnā perioda norise ir atkarīga no dzeltenā ķermeņa izdalītā hormona 17-α –oksiprogesterona. Šī hormona koncentrācija asins serumā norāda uz dzeltenā ķermeņa funkciju.
Estrogēnu un progesteronu ietekmē hipertrofējas un hiperplazējas miometrijs.
Estrogēni aktivizē bioķīmiskos procesus dzemdē un veicina dzemdes muskulatūrā aktīna un moizīna uzkrāšanos un enerģētisko fosfora savienojumu rezerves palielināšanos. Estrogēni paplašina dzemdes asinsvadu un tādējādi veicina tās apasiņošanu. Šo estrogēnu īpašību plaši lieto dzemdniecības praksē, lai uzlabotu uteroplacentāro asinsriti.
Pašlaik pietiekami izpētītas 3 estrogēnu frakcijas – 17-β-estradiols, estrons un estriols. Dažādos organisma stāvokļos šīs frakcijas transformējas cita citā. Estrogēnu metabolismu ietekmē mediatori, hormoni, vitamīni, elektrolīti, kā arī nieru un aknu darbība. Sievietes organismā estrogēnus atrod visos bioloģiskajos šķidrumos un audos.
Vislielākā estrogēnā aktivitāte piemīt estradiolam, vismazākā – estriolam. Pēdējā laikā estriolam pievērš īpašu uzmanību sakarā ar šī hormona aktīvo ietekmi uz dzemdes augšanu un aktomiozīna sintēzi. Grūtniecībai progresējot, arvien palielinās estrogēnu, it īpaši estriola daudzums sievietes organismā. No 20. grūtniecības nedēļas starp diennakts estriola ekskrēciju un grūtniecības laiku pastāv tieša sakarība.
Progesterons veidojas dzeltenajā ķermenī, placentā, virsnieru garozā un folikulārajā šķidrumā. Grūtniecībai attīstoties, progesterons veic dzemdes un apaugļotās olšūnas aizsargfunkciju – samazina dzemdes uzbudināmību, novērš dzemdes muskulatūras kontrakcijas, nomāc neiromuskulārā aparāta aktivitāti (palielina impulsu pārvadi). Progesterons stimulē dzemdes augšanu, krūts dziedzera parenhīmas attīstību, piedalās estrogēnu metabolismā.
Progesteronu izdalīt no asinīm ir grūti, jo tas ātri difundē audos un aknās noārdās. Organismā esošo progesterona daudzumu nosaka pēc pregnāndiola (viens no progesterona metabolisma galaproduktiem) daudzuma urīnā. Pregnāndiola ekskrēcija ar urīnu palielinās atbilstoši pieaugušajam grūtniecības laikam un sasniedz maksimumu grūtniecības 37. vai 38. nedēļā. Šajā laikā placentā veidojas 250 mg progesterona diennaktī, bet dvīņu gadījumā – 520 mg diennaktī.
Zināms, ka estrogēni pastiprina dzemdes muskulatūras kontrakcijas, bet progesterons tās novājina. Ja pirms dzemdībām estrogēnu aktīvo frakciju līmenis organismā ir zems, bet pregnāndiola daudzums urīnā ir liels, dzemdētājai ir vāja dzemdību darbība.…
