Fiziskā sagatavotība un tās loma aktīvajā tūrismā

Daudzi no mums neuzskata iesildīšanos pirms fiziskas slodzes par nozīmīgu un nepieciešamu. Diemžēl, gan nelielas, gan nozīmīgas traumas tiek iegūtas pateicoties tam, ka ķermenis nav sagatavots lielai, pēkšņai slodzei.
Traumas – tas vienam otram šķiet kaut kas tāds, kas nu nekādi nevar notikt ar viņu. Pat tie, kas savulaik jau guvuši savainojumus, ne vienmēr mācās no savām kļūdām...
Vai esat redzējuši daudz tādus cilvēkus, kas pirms kāpšanas uz slēpēm, snovborda, velosipēda, vai pirms skriešanas piedzīvojumu sacīkstēs veic iesildīšanās vingrinājumus? Šķiet, ka ne daudzus... Varbūt tā ir vēlme "neizskatīties muļķīgi" citu klātesošo acīs? Kāds vēl padomās, ka esiet "baigais sportists"? Un tomēr – vai rindā pie ārsta, tāds sportisks, un ar tik "sportisku" traumu tomēr neizskatīsieties sliktāk?
Kā iesildīties? Vai pati iesildīšanās, ja to neveic pareizi nav bīstamāka par pēcāk veikto aktivitāti? Katram no sporta veidiem ir savi potenciāli bīstamie traumu veidi: sastiepumi, mežģījumi, muskuļu plīsumi. Protams, jāņem vērā arī cilvēka ķermeņa "vājie punkti", kuri visbiežāk tiek savainoti. Iesildīšanās mērķis ir sagatavot šos punktus slodzei. Nepareizi veikta iesildīšanās var samazināt ķermeņa potenciālās iespējas, kā arī novest pie traumas (piemēram: strauja roku apļošana plecos var izraisīt nopietnu pleca saišu traumu, līdzīgi arī ar strauju galvas apļošanu!)…