Kopš 90.gadu sākuma. Kad Latvijas presē un citos masu medijos parādījās pirmā informācija par vardarbību pret bērniem, sabiedrība uz to reaģējusi dažādi, - sākot ar pilnīgu šīs informācijas noliegšanu līdz pat šokējošai, sensācijas kārai asu pārdzīvojumu izraisīšanai televīzijā un laikrakstos.
Pārskatot preses materiālus, arvien biežāk sastopamies ar rakstiem par vardarbību pret bērniem, piemēram, 2004.gada 7. aprīlī laikrakstā “Diena” raksts - “No vardarbības cietušo Rucavas bērnu mātei atņem mātes tiesības”, 2004.gada 23.marts - “Par zīdaiņa piekaušanu tēvam piespriež astoņus mēnešus cietumā” un tā joprojām.
Diemžēl Latvijas masu medijos un sabiedrībā kopumā vardarbības problēma pret bērniem tiek akcentēta tikai tad, kad tā jau ir notikusi, taču problēma kopumā (cietušo rehabilitācija, vardarbības gadījumu izmeklēšana, prevencija, bērnu zināšanu trūkums) nav risināta. Reāla situācija un problēmas būtība netiek apzināta valsts mērogā.
Bērni ir fiziski nenobriedušas, psihiski nestabilas un sociāli neaizsargātas personas, kam ir nepieciešama pastāvīga gādība, palīdzība un arī aizsardzība.. Jau no dzimšanas cilvēka uzvedība lielā mērā veidojas ģimenē, tāpēc ģimenei, bērna vecākiem, ir jāuzņemas atbildība par bērna likteni. Tomēr tieši vecāki ģimenē ir tie, kas praktizē vardarbību pret bērniem. Kopumā pret 80 – 90% bērnu tiek lietoti vardarbīgi audzināšanas līdzekļi. Vardarbība ir kļuvusi par neatņemamu saskarsmes audzināšanas sastāvdaļu.
Starptautiskajos bērnu tiesību dokumentos tiek akcentēts, ka bērni pieder pie tās īpašās cilvēku kategorijas, kuri paši nav spējīgi sevi aizsargāt. Tātad bērnam ir nepieciešama īpaša aizsardzība.
Darba mērķis: paplašināt bērnu tiesību aizsardzību no vardarbības ģimenē, un pastiprināt šo tiesību aizsardzību.
Darba uzdevumi:
1.Izpētīt Latvijas Republikas likumdošanu un starptautiskos normatīvos aktus bērnu tiesību aizsardzības jomā;…
