KOPSAVILKUMS
Apkopojot iepriekš minēto, autors izvirza aizstāvēšanai sekojošas tēzes:
1. Analizējot noziedzīgā KL 174.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma vēsturiskās attīstības tendences, autors secina, ka nepilngadīgas personas krimināltiesiskā aizsardzība pret cietsirdību un vardarbību “ģimenes lokā” tika paredzēta jau 1903.gada Krievijas Sodu likumos, kas vēlāk uzlabotā redakcijā tika iekļauta arī Latvijas 1933.gada Sodu likumā ir aktuāla arī šobrīd. Atkārtoti minētā norma, ar laika garam atbilstošām izmaiņām, 1998.gadā iekļauta arī Latvijas Krimināllikumā.
2. Atbilstoši starptautiskām nostādnēm par jebkādas veida vardarbības pret nepilngadīgo aizliegumu, Latvijā virkne normatīvo aktu regulē bērna tiesību aizsardzību. Arī pašreizējā KL 174. panta redakcija, ļauj saukt vainīgo personu pie kriminālatbildības par cietsirdību un vardarbību pat tad, ja cietušajam objektīvi nav konstatētas nekādas fiziskas sekas.
3. Aktuāls, ir jautājums par netiešo vardarbību, proti vardarbības aktiem starp ģimenes locekļiem, kuras notiek nepilngadīgā klātbūtnē un kuras nepilngadīgais ir spiets vērot. Minētās darbības, autoraprāt, būtu vērtējamas kā emocionāla vardarbība.
4. Analizējot tiesu praksi secināts, ka pārsvarā gadījumu KL 174.panatā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektu loks dzīvo vienotā mājsaimniecībā ar cietušo. Visbiežāk tie ir patēvi, tēvi vai mātes. Tomēr ne vienmēr cietušā materiālā atkarība vai dzīvošana vienotā mājsaimniecībā nosaka noziedzīgā nodarījuma subjektu, kā rāda tiesu prakse KL 174.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektu var būt arī persona, kam ir emocionāla saikne ar cietušo, kas izriet no radniecības attiecībām.
…
