Starptautiskās publiskās tiesības ir vienas no galvenajām tiesību nozarēm, jo to izveidotie nosacījumi un paražas regulē ļoti svarīgu cilvēkiem jomu – starptautiskās attiecības kontekstā ar valstiskajiem veidojumiem, starptautiskajām organizācijām un valstīm, to attiecībām ar cilvēku kā subjektu. Īpaša nozīme starptautiskajām publiskajām tiesībām ir mūsdienās un to nozīmei ir tendence palielināties saistībā ar ekonomiskajiem procesiem pasaulē un atsevišķos reģionos, cilvēku migrācijai, sociālo apstākļu maiņa un citiem iemesliem. Fiziskas personas mijiedarbojas ar citas valsts likumdošanu, paražām un tiesību normām, kas tieši vai netieši ietekmē starptautiskos procesus, starpvalstu attiecības. Vairākas tiesību sistēmas, to autori, ka arī modernās rietumvalstu starptautisko tiesību skolas kopumā pie starptautisko tiesību subjektiem pieskaita arī fiziskas personas, atsaucoties uz to, ka ļoti plaša starptautisko konvenciālo tiesību joma, vispirms cilvēka tiesību sfērā, reglamentē fiziskas personas statusu. Starptautisko tiesību objekti ir visi materiāla un nemateriāla rakstura jautājumi, darbība vai atturēšanās no rīcības, par ko valstis stājas savstarpējās tiesiskās attiecībās. Tādas starptautiskās tiesības reglamentē starptautiskās attiecības un ir to tiesiskais pamats.
Darbā aplūkošu starptautisko publisko tiesību veidošanās vispārīgos principus, nosacījumus, veidošanās vēsturi un iezīmes, fiziskas personas lomu un nozīmi starptautiskajās tiesībās, starptautisko tiesību vēstures un mūsdienu salīdzinājumu, atsevišķu valstu starptautisko tiesību veidošanās vēsturi, fizisko personu kā starptautisko publisko tiesību elementa iedalījumu un nozīmi, kā arī citus saistītos jautājumus. Darba mērķis ir iegūt pilnvērtīgu priekšstatu par starptautisko publisko tiesību sistēmu un, galvenokārt, par fiziskas personas lomu un nozīmi, salīdzinot vēsturisko un mūsdienu situāciju, kā arī analizēt situācijas izmaiņas starptautiskajās publiskajās tiesībās.…
