Ikdienā runājot par personu mēs to iedomājamies kā cilvēku. Vienkāršā indivīda izpratnē cilvēks ir saprātīga būtne ar ķermenisku veidolu, kurš spēj veikt dažādas sarežģītas darbības. Tomēr tiesību zinātnes izpratnē cilvēks ir tiesību subjekts. Kā arī raugoties no šī skatu punkta tiesību subjekts ir glavenais tiesību un pienākumu nesējs.Tā kā visi minētie jēdzieni, t.i. ‘’persona’’, ‘’cilvēks’’ un ‘’tiesību subjekts’’ ir ļoti plaši, dažādi definēti un ietver sevī neskaidrības, kas ietekmē to cik pareizi šie jēdzieni tiek pielietoti saziņā un dokumentos, tad tiesību zinātne ir iedalījusi tiesību subjektus divos veidos: fiziskas personas un juridiskas personas.
Fiziskas un juridiskas personas dalījumu izmanto visās tiesību zinātnes nozarēs, lai gan galvenokārt to saista ar civiltiesībām. Fiziskas personas un juridiskas personas jēdziens pēc būtības ļoti atšķiras, taču tiem ir cieša saikne un viens bez otra tie nevar pastāvēt. Iedalījums kalpo kā spēja atšķirt tikai personai piederošās tiesiskās īpašības no citiem tiesību subjektiem.
Lai fiziska un juridiska persona spētu iesaistīties jebkādās tiesiskajās attiecībās, tad tai jāatbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, tai jābūt atbilstošā vecumā jeb pilngadīgai. Protams, pastāv vēl citi kritēriji, taču pilnīgai izpratnei nepieciešama to tuvāka izpēte.
Šajā referātā autore analizē kopīgās un atšķirīgās iezīmes starp fiziskām un juridiskām personām apskatot būtiskākos jautājumus par fizisku un juridisku personu jēdzieniem, to izpratni, kā arī tiesībspēju, rīcībspēju un atbildības veidiem. …