Secinājumi
1. Fizisko personu datu aizsardzība ir viena no personas privātās dzīves neaizskaramības principa sastāvdaļām. Personas datu aizsardzība ir aplūkojama kā viena no cilvēktiesībām, konkrēti – tiesībām uz dzīvi jeb privātumu.
2. Personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, ka persona var būt identificēta gan pagātnē, gan arī tikt identificēta nākotnē.
3. Fizisko personu dati ir specifiska informācija, kuru izmantojot var ne tikai iegūt informāciju par personu, bet arī prognozēt personas rīcību. Tāpēc vairākās valstīs pastāv stingras likumdošanas prasības, lai aizsargātu personas datus un nepieļautu to izmantošanu.
4. Valstij jākontrolē visās darbības un jomas, kas saistītas ar personas datu drošību, apstrādi un vākšanu.
5. Indivīdam ir jārūpējas par savējiem datiem, lai tie nenokļūtu citu personu īpašumā.
6. Saskaņa ar Satversmes 90. un 100. pantiem datu subjektam ir tiesības pieprasīt šādu informāciju: 1) pārziņa nosaukums vai vārds un uzvārds, kā arī adrese; 2) personas datu apstrādes mērķis, apjoms un veids; 3) datums, kad datu subjekta personas datos pēdējo reizi izdarīti labojumi, dati dzēsti vai bloķēti; 4) personas datu ieguves avots, ja vien likums neaizliedz šīs ziņas izpaust; 5) automatizētās apstrādes sistēmās izmantotās apstrādes metodes, par kuru piemērošanu tiek pieņemti individuāli automatizēti lēmumi.
7. Personas dati ir tas, kas identificē personu, tie tik izmantoti it visur – bankā, skolā, darbā, tādējādi tiem ir jābūt droši aizsargātiem no jebkādas iespējas to nelikumīgas un prettiesiskas izmatošanas vai arī to noplūdes, to visu nodrošina FPDAL. Par nelikumīgu datu izmantošanu persona var sniegties ar lūgumu par lietas izskatīšanu tiesā.
8. Personas dati ir tik lielā drošībā, cik spēcīgs ir tās vājākais posms.
…