Fosfors dabā brīvā veidā nav sastopams. Tomēr, piederēdams pie plaši izplatītiem elementiem ( fosfora atomi sastāda 0,05% no kopējā zemes garozas atomu skaita), tas veido minerālu- fosforītu un apatītu krājumus, kuru sastāvā galvenokārt ietilpst kalcija ortofosfāts Ca3(PO4)2. 1926.gadā A. Fersmanis un L. Labuncovs Kolas pussalā atklāja bagātākās apatīta atradnes. Pasaulē visbagātākās apatītu iegulas atrodas Hibīnu kalnos. Lielas fosforītu atradnes ir Karatau kalnu rajonā. Fosforīti sastopami arī Maskavas, Kalungas, Brjanskas apgabalos, Baltkrievijā, Dienvidkazahstānā, Floridā, Marokā, Tunisijā, Igaunijā un citās vietās.
Fosfors ietilpst arī dažu dzīvībai svarīgu olbaltumvielu sastāvā. Augos tas sastopams galvenokārt ziedos un sēklās, bet dzīvnieku organismos- nervu šūnās un kaulaudos. Kaulos fosfors ietilpst Ca3(PO4)2 sastāvā. Fosfora savienojumi ir arī smadzenēs, nervos un asinīs. Kopējais fosfora svars cilvēka organismā sasniedz 500-600g. Interesanti, ka ar šādu brīvā fosfora daudzumu varētu nāvīgi saindēties 5000 cilvēku. …
