Fotogrāfa Oskara Brīdaka darbība laika periodā no 1926. līdz 1940.gadam

Secinājumi
Oskars Brīdaks kā fotogrāfs, Cēsu apriņķa Straupes pagastā, darbojies no 1926. – 1957. gadam - 31 gadu, kas bija ilgs laiks, lai spētu saražot lielu daudzumu fotogrāfiju. Darba autore secina, ka Oskars Brīdaks fotogrāfa amatu apguvis kā autodidakts, jo nav informācijas par to, kur fotogrāfs izglītojis. Tajā laikā bija iespējams fotogrāfiju apgūt pašmācības ceļā, jo iznāca vairāki iepriekšminētie specializētie žurnāli, kas sniedza padomus un instrukcijas, lai sekmīgi apgūtu tehniskās vajadzības – kā darboties ar fototehniku, kādu labāk izvēlēties un foto literatūra sniedza arī praktiskus padomus par kompozīcijas nepieciešamību fotogrāfijā, apskatīja fotoizstādes, reproducēja latviešu un ārzemju autoru fotogrāfijas.
Pētnieciskā darba ietvaros, tika aprakstītas fotogrāfa Oskara Brīdaka pielietotās vizuālo kodu sistēmas fotogrāfijā. Darba autore, vadoties pēc iegūtajiem fotoattēliem, secina, ka Oskars Brīdaks bijis daudzpusīgs fotogrāfs, jo autores rīcībā esošajos fotoattēlos ir ainavas no dažādām Latvijas vietām, arī no Straupes pagasta, sadzīves ainiņas - fotogrāfijas no dažādām viesībām – kāzām, kristībām, bērēm, arī darba momenti, kā arī tuvinieku portreti un pašportreti.
Darba autore fotogrāfa uzņemtos portreti sadalīja vairākās grupās, pēc kadrējuma: tuvplāns (tikai seja); portrets ar pleciem un krūtīm (ar formātā neiekļautām rokām vai ar formātā iekļautām rokām); portrets līdz ceļgaliem (stāvošs vai sēdošs modelis), pēc dalībnieku skaita: iedala individuālie portreti, dubultportreti un grupas portreti, kā arī pēc stila: klasiskais stils, vēsturiskais stils un momentuzņēmums. Darba autore secina, ka fotogrāfu interesēja dokumentalitāte, ņemot vērā cilvēku kompozīciju. Fotogrāfa uzņemtie fotoportreti rāda ne vien to, kā izskatās fotogrāfijās redzamie cilvēki, bet tie ir arī vizuālās biogrāfijas, kas rāda fotoportretam pozējošā cilvēka raksturu un atklāj viņa personības unikalitāti.
…