Ievads
Militārā meistarība, laba organizētība un talantīgi, enerģiski valdnieki – ar šām īpašībām franki izcēlās citu tautu vidū. Neskaitāmas militārās kampaņas un uzvaras tomēr īpaši vēl neizcēla frankus citu barbaru vidū un nenoteica arī kādu īpašu viņu lomu tālākā Eiropas attīstībā. Par apvērsumu Eiropas civilizācijas veidošanās procesā pēc Romas klasiskā perioda uzskatāma franku pievēršanās kristīgajai ticībai – katolicismam.
Šī referāta mērķis ir mēģināt izprast šo procesu, kā franku valsts pākāpeniski pārgāja kristigajā ticībā, kas nepārprotami ir sarežģīts process. Franku pievēršanās katoļu baznīcai bija izšķirošs faktors arī pretrunu pārvarēšanai starp gallu-romiešu un franku augstmaņiem Gallijas teritorijā. Franki, pārņemot katoļticību, ieviesa arī vēl Romas impērijas laikā iedibinātās provinces pārvaldes institūcijas un kārtību, kā arī laika gaitā izveidojušās zemes un īpašuma attiecības. Rezultātā Gallijā, frankiem integrējoties ar vietējo gallu-romiešu aristokrātiju, sāka veidoties jauna sabiedrības struktūra. Vēl gan bija vajadzīgi vairāki gadsimti, lai šī sabiedrība pilnībā izveidotos kā mūsdienu franču nācija. Taču no Eiropas tālākās attīstības viedokļa galvenais ir tas, ka Eiropas kontinentā bija parādījies militārs un politisks stabilizējošs elements.
Kā jau jebkurā ģermāņu sabiedrībā karaļi, valdnieki ieņēma nozīmīgu vietu sabiedrības uzskatos un dzīves uztverē. Franki nebija izņēmums – karaļa ticība lielā mērā noteica arī sabiedrības reliģiskos uzskatus. Par labu katolicismam izšķīrās franku karalis Hlodvigs I. Iemesli, kapēc Hlodvigs izšķīrās par labu kristīgajai ticībai, joprojām izraisa asas diskusijas un viens no šī referāta mērķiem ir vismaz analīzēt daļu no pastāvošajiem uzskatiem. Ziņas kad, kur un kā arī notika Hlodviga kristības ir neskaidras. Vēl jo vairāk ņemot vērā, ka par Hlodvigu vēstures liecības saglabājušas ziņas kā par gudru, nežēlīgu, māņticīgu valdnieku.
Šī laika perioda galvenais vēstures avots, kas stāsta par kristīgo ticību franku valstī un Hlodviga kristīšanu ir Tūras Gregora darbs “Franku Vēsture”, kurš arī tiks izmantots kā primārais avots, uz kuru ir balstīts šis darbs. Tūras Gregors, ļoti spilgti apraksta Hlodvigu un viņa valdīšanas periodu. Kā galveno iemeslu, kapēc Hlodvigs izšķīrās par labu kristietībai, Tūras Gregors min uzvaru kaujā, kurā pagānu dievi viņam neesot spējuši palīdzēt. Lai arī kristietība tika pieņemta kā oficiālā reliģija, daudzi iedzīvotāji joprojām piekopa pagāniskās tradīcijas un nemainīja savus reliģiskos uzskatus, īpaši lauku reģionos. Kas lika tautai, ar tik dziļi pagāniskām tradīcījām pievērsties kristietībai ir neskaidrs. Franki neizskatījās kā tauta, kas meklē jaunu reliģiju.
…
