Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
3,99
You save:
0,56 (14%)
Discounted price*:
3,43
Purchase
Add to Wish List
ID number:698731
Author:
Evaluation:
Published: 30.08.2004.
Language: Latvian
Level: Elementary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Vienreizējām, mūžam dzīvās mūzikas parādībām tik bagātais XIX gadsimts iezīmīgs arī ar to, ka vadošā Eiropas klasiskās mākslas gultnē ieplūst jauni, savdabīgi daiļrades spēki, kas pārstāv galvenokārt slāvu zemes – Poliju, Krieviju, Čehiju. Gadsimta otrajā ceturksnī vispārēju atzinību iegūst poļu mūzikas klasiķis F. Šopēns un krievu mākslas mūzikas pamatlicējs M. Gļinka.
Vēstures lappusēs Šopēna vārds pelnīti likt līdzās pašu dižāko mākslinieku vārdiem. Viņa mūzika, kur domas dziļums apvienots ar tēlu valdzinošu skaistumu un nevainojamu formas pilnību, ir atdzīstama par patiesi izcilu mākslas atklājumu.
Šopēna – mākslinieka un pilsoņa – garapasauli veidojusies spēcīga sabiedriskā pacēluma gaisotnē, kad poļu tauta cīnījās par nacionālo cieņu un neatkarību. Tas bija laiks, kad, K. Marksa Vārdiem runājot, “Polija kļuva par Krievijas, Austrijas un Prūsijas revolucionāro daļu… Par poļu muižniecība, kas pa daļai stāvēja uz feodālisma pamatiem, ar vēl neredzētu pašupurēšanos pieslējās demokrātiski agrārajai revolūcijai.”
Patriotiskais pacēlums, kaislīgas brīvības alkas un sapnis par savas dzimtenes diženumu iedvesmoja uz revolūcijas varoņdarbiem un rosināja arī jaunrades meklējumus. Tieši šajā aspektā vērīgākie tā laika prāti uztvēra Mickeviča un Šopēna jaunradi. A. Rubinšteins Šopēnu nosaucis par “poļu sacelšanās Eola kokli”. Poļu vēsturniekam un publicistam Mauricijam Mohnackim pieder šādi vārdi: “Likās, ka it visā, kas rosināja iztēli, slēpās doma par naidnieku apspiesto dzimteni; viss poētiskais bija vienlaikus arī patriotisks… Ar to arī izskaidrojams, kādēļ tieši šajā laikā, bet ne agrāk, ne vēlāk literatūrā parādījās tāds cilvēks kā Adams Mickevičs.” Te varētu piebilst – arī tāds mākslinieks kā Šopēns. “Dzīvīgā poļu nacionalitātes doma un alkainā, kaislā pieķeršanās savai tēvzemei viņā ne mirkli nepieklusa un noderēja par neizsmeļamu avotu viņa daiļradei.”

Author's comment
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Frederiks Šopēns”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/698731

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register