Freida psihoseksuālās attīstības teorijas pirmie posmi

Freids ir viens no pirmajiem psihologiem, kas ir izstrādājis īpašu cilvēka psihiskās attīstības koncepciju, psihiskās attīstības teoriju, tā ieguva nosaukumu psihoseksuālās attīstības teorija. Freids runā par seksuālā instinkta attīstību un to, kā seksuālais instinkts ietekmē cilvēka psihi. Freida izpratnē instinkts nozīmē kaut ko citu, nekā instinkta jēdziens nozīmē bioloģijā. Instinktīva uzvedība un izturēšanās nozīmē it kā jau “ieprogrammētu” uzvedību kopš dzimšanas. Tā ir tāda uzvedība vai izturēšanās, kas cilvēkam vai dzīvniekam nav jāapgūst dzīves laikā, bet tādas izturēšanās formas un reaģēšanas veidi, kas ir doti un saglabājas patstāvīgi.Bioloģijā ar instinktiem saprot kaut ko nemainīgu, ar kuriem cilvēks vai dzīvnieks piedzimst un kuri saglabājas visā dzīves laikā. Freids uzskatīja, īpaši runājot par seksuālajiem instinktiem, ka to attīstība notiek bērnības gados un arī pusaudža vecumā. Instinktu attīstība notiek, mainoties t.s. erogēnajām zonām. Ar vārdiem “ erogēnā zona” Freids apzīmē to ķermeņa daļu, kas cilvēkam dod seksuālās baudas izjūtu, un Freids savos novērojumos un pētījumos nonāk pie secinājuma, ka šīs ķermeņa daļas, īpaši bērnībā, mainās, un mēs varam izsekot šai maiņai, tās likumsakarībām.
Freida psihoseksuālās attīstības teorija ir cieši saistīta ar priekšstatu par t.s. infantilo seksualitāti. Freids izvirzīja pieņēmumu, ka cilvēks jau no dzimšanas brīža tiecas gūt seksuālu apmierinājumu, seksuālu baudu.
…