Fricis Brīvzemnieks

Latviešu tauta ir un izsenais ir bijusi bagāta ar interesantām personībām. Katra no tām ir devusi īpašu ieguldījumu Latvijas vēsturē un kultūrā.
Viena no pieminēšanas vērtām personībām, kas atstājusi dziļas pēdas mūsu kultūrā, ir Fricis Brīvzemnieks - folklorists, literāts, sabiedrisks darbinieks.
Savā darbā stāstīšu par viņa biogrāfiju, sabiedriskajām un literārajām aktivitātēm.
Īstajā vārdā Fricis Brīvzemnieks bija Fricis Treilands (dzimis 1846. gada 1. novembrī). Brīvzemnieka māte Jūlija bija vāciete (Skrundas podnieka Hāka meita; Hāku dzimta Kurzemē bija ieceļojusi no Saksijas; tēva otrā sieva Anna arī bija vāciete, Aizputes kurpnieka Šmita meita). Lai gan māte zēnu centās audzināt vāciskā gaisotnē, mazais Fricis vairāk bija pieķēries vecmāmiņai Līzei (tēvatēva sievai). Līze bija dzīves gudrs cilvēks – nenogurusi stāstīja pasakas, zināja daudz klasisko tautas dziesmu. Viņa bija arī izslavēta vārdotāja un īsta tautas zintniece.
Kad Fricim bija tikai 7 gadi, viņa māte saslima ar holeru un nomira. Par zēna galveno aprūpētāju kļuva vecmāmiņa Līze. Visu savu mūžu brīvzemnieks vecmāmiņu pieminēja kā savas bērnības gaišāko un labestīgāko cilvēku.
Savā autobiogrāfijā F. Brīvzemnieks norāda faktu, ar kuru pats gan sevišķi nelepojas – F. Brīvzemnieka tēvs galu galā kļuva par pus vācieti. Tam par iemeslu bija gan viņa trejādie amati, gan vācu tautības sievas.…