Fuko un Gramši: teorētiskās pamatnostādnes un salīdzinājums

Gadu gaitā, politiskajā filozofijā un teorijā ir parādījušās neskaitāmas varas definīcijas. Par precīzu definīciju tiek vēl joprojām debatēts dažādās akadēmiskajās jomās, un jaunas definīcijas vēl joprojām parādās regulāri. Ar terminu „vara” bieži tiek asociēta spēja iespaidot kāda lemtspēju un darbības – vara kā kontroles ierocis. Vara ir viens no visvairāk apskatītajiem un teoretizētākajiem terminiem antropoloģijā, un vēl joprojām ir centrāla joma antropoloģijas izpētē, izmantojot dažādas pieejas. Caur šo, mērķis ir atklāt ideoloģiskās, kultūras un sociālās organizācijas veidus, kā noteiktas grupas un/vai indivīdi meklē iespēju iegūt varu, kā arī pretošanās kustības pret pastāvošo varu. Ir autori, kas ir piedāvājuši apvienot un „samierināt” Fuko un Graši teorētiskās nostādnes, lai attīstītu vienotu kultūrpolitikas un ekonomikas teoriju. Problēmas un nesaskaņas abu teorētiķu piekritēju starpā parādās dažādās izpratnēs par to, kurā laukā notiek politikas prakse, par to, kas ir „sociālais lauks”, kā arī pretestības konceptu atšķirīgā izpratne, u.c. Nevar noliegt, ka pastāv dažādas atšķirības šo prominento teorētiķu darbos, tāpēc šajā darbā tiks apskatītas abu autoru pamatnostādnes varas un pārvaldes jautājumos, lai pēc tam varētu veikt adekvātus secinājumus. Sākotnēji tiks izskaidroti jēdzieni un to izpratne, un pēc tam tiks veikts skaidrojumu novērtējums. Darba pēdējā daļa tiks veltīta abu autoru teoriju salīdzinājumam.