Galvas smadzeņu funkcionālā asimetrija – kreisās/labās puslodes funkcijas psihisko procesu norisēs.
Dzimumatšķirības.
Galvas smadzenes ir augstākais centrālās nervu sistēmas veidojums. Tās regulē apzinātu, saskaņotu organisma darbību un ir visu mūsu domu, jūtu, pieredzes un uzvedības avots. Pateicoties novērojumiem un pētījumiem, ir zināms, ka dažādas smadzeņu daļas virza dažādus psihiskos procesus – atmiņu, valodu, iztēli, domāšanu, u.c. kognitīvās un uzvedības iezīmes.
Smadzenes sastāv no divām puslodēm – labās un kreisās. Lai arī varētu likties, ka abas puslodes ir samērā līdzīgas, tomēr, pirmkārt, tās atšķiras viena no otras strukturāli, kas nozīmē, ka puslodes nav precīzi simetriski veidotas ne pēc reljefa, ne masas. Otrkārt, tām ir atšķirīga funkcionālā kapacitāte, norādot uz to, ka dažādās cilvēka darbībās katras puslodes aktuālie centri tiek iesaistīti atšķirīgā līdzdalības pakāpē. Tieši šīs atšķirības pusložu darbībā sauc par smadzeņu funkcionālo asimetriju.
Doma par smadzeņu asimetriju ir attīstījusies jau pirms vairāk kā 100 gadiem, kopš Brokā (Broca) un Vernikes (Vernicke) novērojumiem par valodas spēju pasliktināšanos smadzeņu audzēju vai triekas gadījumos (Toga & Thompson, 2004). Tomēr tikai samērā nesen, līdz ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu neirozinātņu laukā, ir iespējams daudz pārliecinošāk konstatēt noteiktu neirālo procesu lokalizāciju smadzeņu garozā, tādējādi padarot iepriekš izteiktos pieņēmumus praktiski apstiprināmus vai noraidāmus. Trīsdimensionāli magnētiskā resonance (MRI) attēlo detalizētu statisku priekšstatu par smadzeņu struktūru un paplašina izpratni par to, kā smadzeņu puslodes atsķirās anatomiski.
