Kas ir politika un kāpēc tā ir vajadzīga?
Politika attiecināma tikai uz demokrātiskām valstīm, tā ir sabiedrības pārvaldīšanas forma.
Politika – kolektīvu un saistošu lēmumu pieņemšana un īstenošanas process, ko nosaka ierobežoto resursu sadales nepieciešamība.
Saistošs – obligāts visiem;
Kolektīvi – saskaņojot viedokļus.
Politika tiek īstenota valsts mērogā. Valsts ir izveidota drošības apsvērumu dēļ un, lai šī drošība valsts iedzīvotājiem ir vienāda, ir radīti: likumi - baušļi; ētika un morāle (nerakstītie likumi), kas ierobežo cilvēku darbību.
Kāpēc politika ir vajadzīga? Sabiedrībā tiešā un netiešā mijiedarbībā nepārtraukti atrodas daudzi cilvēki. Katrs no viņiem ir apveltīts ar savu patstāvīgu apziņu un saskata savas intereses, kā viņam šajā sabiedrībā labāk izdzīvot. Bet šīs intereses bieži nesakrīt gan ar citu cilvēku interesēm, gan ar sabiedrības kopīgajām interesēm. Ja cilvēki vadītos vienīgi no savu individuālo vajadzību izpratnes, viņi savu centienu savstarpējās sadursmēs saārdītu sabiedrību. Taču sabiedrības ir nepieciešams viņu eksistences nosacījums, un, ja tās nebūtu, viņi paši aizietu bojā. Tāpēc nepieciešama kāda pāri atsevišķiem indivīdiem stāvoša sakārtotība, kas regulētu viņu sabiedrisko izturēšanos visas sabiedrības mērogā. Šo uzdevumu pilda politika. Te arī parādās politikas dziļākā jēga – pasargāt sabiedrību no spontāna pašsairuma. Visi pārējie politikā izvirzāmie mērķi, to vai citu grupu interešu īstenošana iespējama vienīgi ar nosacījumu, ka saglabāsies pati sabiedrība, respektīvi, tiks realizēta politikas pamatfunkcija.
Politika – kolektīvu un saistošu lēmumu pieņemšanas process, ko nosaka ierobežoto resursu sadales nepieciešamība.
Visplašākajā nozīmē politika ir viss to darbību kopums, kas vērsts uz to normu un kārtības, kas nosaka mūsu dzīvi, izmaiņu. Politoloģijā gan šo vispārinājumu ir pieņemts sašaurināt – politika tradicionāli tiek definēta kā process, kurā tiek pieņemti kolektīvi un noteiktai ļaužu kopībai saistoši lēmumi. Vissvarīgākā definīcijas iezīme ir šo lēmumu kolektivitāte, t.i. tie attiecas nevis uz atsevišķu indivīdu, bet uz ļaužu grupām. Ir ļoti daudzas situācijas, kurās rodas nepieciešamība pēc kolektīvas rīcības: vēlēšanas, karadarbība, likumu ievērošana, sabiedrības pārvalde. Ja nav kolektivitātes, nav arī politikas.
Kaut gan politiku nereti dēvē par kompromisu mākslu, tā var radīt kādai ļaužu grupai nepieņemamus risinājumus. Īpaši bieži šāda situācija veidojas, kad lemj par morāliem jautājumiem, kuru izšķiršanā svarīgākie ir ētiskie principi.…
