Jebkuras nodibināmas saistības pamatā ir savstarpēja uzticība starp parādnieku un kreditoru, no kuras ir atkarīgs ne tikai noslēgtā tiesiskādarījuma spēks, bet arī tā saturs un izpilde.
Kreditoram reti pastāv iespēja izvēlēties uzticamu darījuma partneri, jo vairumā gadījumu līgumi tiek slēgti starp personīgi tuvu nepazīstamiem cilvēkiem, tāpēc pieminēt uzticēšanos, kurai jāvalda kreditora un parādnieka starpā būtu nevietā.
Tādejādi, ņemot vērā iepriekšminēto, ir pilnīgi dabiski, ka nolūkā nodrošināt saistību izpildi, līdzēji līgumā ietver īpašus līguma izpildes nodrošinājumus.
Tomēr saistību pareizu izpildīšanu vieslielākajā mērā nodrošina ar līgumu nodibināto tiesību un pienākumu skaidra un nepārprotama, pušu gribai atbilstoša, formulēšana līgumā. Ja līgums būs neskaidrs, neprecīzi izteikts, tad kreditoram panākt saistību izpildīšana nepalīdzēs nekādi pastiprināšanas līdzekļi.
Galvojumam ir trīs dažādi izcelšanās pamati:
1.Fideiussio
2.Mandatum qualificatum pecuniae credendae
3. Constitutum debiti alieni
Galvojums ir līgums, ar kuru trešā persona (galvinieks adpromissor) uzņemas saistību atbildēt par otras personas (parādnieka debitor) parādu gadījumā, ja viņš neizpildīs kreditoram savu parāda saistību.
Galvojums ir personiks saistības izpildījuma nodrošinājums. Līdzās parādniekam tiek juridiski nodibināta vēl viena atbildīga persona, lai garantētu samaksu izpildījumu.
1. Ir tāds galvojuma veids, kas radsies verbālkontakta (stipulācijas) formā ar īpašu vārdisku formulu. Kreditors, kas vispirms uzstāda attiecīgu jautājumu parādniekam un, dabūjis no tā stipulācijas veida apstiprinošu atbildi par parādu, griežas ar jautājumu pie galvinieka: idem dari spondes? Idem spondeo ”vai to pašu svinīgi apsoli? To pašu es svinīgi apsolu dot”. Tādejādi ar stipulācijas formulām nodibinājās galvinieka atbildības stāvoklis.…
